sex, drugs and rock’n’roll jeb īstās dānijas vētras notiek silo

es šo ierakstu būtu nosaukusi arī konkrētāk, bet nevēlējos izklausīties nepiedienīga. tomēr beigu galā stāsts ir par to, kā es braucu uz Dāniju, lai apciemotu Alisi. tas viss gan mainās brīdī, kad trīs traki sievišķi, kas reiz, sen senos laikos, atklāja ruma un (lēta) vīna šotu burvību (khm), izlēma atkal apvienoties un pamēģināt, kā ir kopā ballēties pēc tam, kad to ilgi nav sanācis izbaudīt… tā nu šis virsraksts no ‘Ieva Dānijā’ ir pārvērties par to, ko jūs redzat savu acu priekšā…

*‘tev putni galvā, bet ievai vispār albatrosi’ IMG_0205
*‘es vakar… ā, nē, jums neinteresēs, tas nav ēdiens’
*20 gadus par vēlu uzzinājām, ka dzīvē visam ir savas robežas
*‘ar šo man kādam laikam pietiks’ – ‘tu teici – mēs šovakar atkal piedzersimies?’
*‘jāsauc ēdienu sastāvdaļas. nu, nevis pica, bet makaroni’ – ‘eeeeem… makaronu sastāvdaļas?’
*‘tie ir dvīņi’ – ‘nē, tās ir sievietes’ – ‘sievietes nav dvīņi?’ – ‘nē, sievietes ir dvīnes !!!’
*‘tie pa labi bija labi. o, mans lifetime sentence!’
*‘es dānijā esmu tikai stundu, bet jau piedzērusies… braukšu vēl!’
*‘es vakar tik daudz alu dzēru’ – ‘es vakar tik daudz dzēru’ – ‘es vakar tik daudz…’
*‘eu, rekur izskatīgi čaļi… ā, nē, paga, viņam ir dzeltenas zeķes’
IMG_0317*pasaule būtu labāka vieta, ja dzīvē nevienam netrūktu seksa
*appīpējies cilvēks: ‘i’m so high that you can’t reach me’
*‘izrādās, ka arī krāsas orientāciju var mainīt ātri un nemanāmi…’ – ‘ātri varbūt, bet, ja tu to sauc par nemanāmi…’
*‘aizveries un eksistē klusām’
*‘gribēsiet – ēdīsiet šodien, negribēsiet – ēdīsiet rīt’
*‘kāds sakars seksam un kaviāram?’ – ‘seksu visur var atrast… ui, sakaru var visur atrast’

un beigu galā no Dānijas bija jānozūd. pēc pēdējām negulētajām naktīm un centieniem vismaz kaut kā aizvērt koferi, piedzīvojumi turpinās nu jau katrai savā valstī. kāda savas nākotnes vārdā nepieminēs šīs brīvdienas, cita sūtīs nēģerēnus uz āfriku, trešā cīnīsies ar kāzu noformējuma izvēli…

dzīve nebeidz sākties. un šoreiz tā visnotaļ tikai sākas.

īsumā par manu lidojumu uz dienvidiem >> ‘we are fully booked, so you may leave your baggage outside as well’. bet par to jau cits stāsts taps…

Advertisements

grozi kā gribi…

– manā dzīvē jau izsenis pierādās teiciens “kā Jauno Gadu sagaidīsi, tā pavadīsi!”

atskatoties uz pagājušā gada 31.12. un 8.01. (ko es darīju tās septiņas dienas… par to vēsture klusē) varu teikt vien to, ka tā arī tas 2012.pagāja – iesākās ar nenormāli trakām ballītēm, kad ar Diānu Jauno gadu sākām sagaidīt jau… 26.12.? un tā pieaugošā kompānijā turpinājām līdz pat 1.01. (ja ne vēl ilgāk, jo, kā jau minēju, vēsture klusē par to, ko es darīju tās septiņas dienas…), iesākās vētraini. turpinājās ne mazāk traki. pirmais pusgads tika noballēts, tad es atradu chaulu (vai arī tā atrada mani…), tur es satiku nenormāli fantastiskus cilvēkus, ar kuriem tika pavadīta neizsakāmi kolosāla vasara, pēc vasaras dzīvē iesākās miera periods, ko pēc tik traki vētraina laika nevarēja nevēlēties. izskatās, ka šis Jaunais Gads tiks sagaidīts manu vismīļāko draugu kompānijā, kas liecina vien par to, ka nākamais gads arī noteikti būs fantastisks

ilgstoši visiem stāstīju, ka nekas manā dzīvē nebūs kolosālāks par 2010.gadu, bet ziniet… laiki mainās, cilvēki nāk un iet un šoreiz tā vien gribas teikt, ka šis gads patiešām pārsit visus līdz šim! atliek vien minēt, ko nesīs nākamais gads…

es nevarēju atrast vienu bildi, kas raksturotu šo gadu vislabāk (jo Zelta Alus pudeles man reklamēt negribas), tāpēc iztiksiet ar dziesmu, kas arī mani jau izsenis pavada traki labos notikumos :)

 

let the new legends be born

tā jau tās tradīcijas veidojas

iesākumā tu sāc mācīties vidusskolā un, neko ļaunu nedomādams, nolem svinēt valsts svētkus ar nu jau vecajiem skolasbiedriem – jātiekas taču ir! tā nu jūs aizsvinaties, līdz brīdim, kad salūts sprāgst vien tv ekrānā aiz muguras – kas nokavē, tas nepaspēj

maza bēda, jo vēl jau ir nākamais gads. tad skolasbiedri savācas vēl kuplākā skaitā un iekaro vietas, par kurām tagad stāsta vien senas teikas. un pat salūts tika redzēts! nu, vismaz tā cilvēki runā…

trīs lietas labas lietas, bet līdz ar to trešo dzimst arī jaunas tradīcijas. skolasbiedri paklīduši kur kurais, rodas jaunas kompānijas, kas savācas vēl kuplākā skaitā un operatīvāk, kā līdz šim pieredzēts. tāds vakars sākas ar nekaitīgiem tvītiem, kas pazīstami kā “i gotta feeling”. nu, tādiem kā šis

nākamais rīts ir liktenīgais – tad tu saproti, kādas leģendas tagad ir dzimušas, kādas tradīcijas turpmāk būs jāietur, apjēdz, ka tur, jaunībā, bija vieglāk. toreiz, kad vēl nebija atklātas festivālu īpašās kombinācijas. toreiz, kad neviens nezināja gangnam style. toreiz, kad četras meitenes nekaitīgi atzīmēja svētkus. toreiz, kad zāle bija zilāka un debesis zaļākas

tā nogurt var tikai no svētkiem…

p.s. visforšāk ir fotogrāfēties piebāztā liftā . lūk, pierādījums

http://ask.fm/therandomp

SESTAIS, SESTAIS, SESTAIS

šodien tāds inside spams sāka rotēt Alises, Diānas & manā dzīvē. kā Diāna teica – šodien piedzimst mūsu blackout, jo ir pagājuši tieši 9 mēneši kopš 6.01., kas izcēlās ar visnotaļ… nu, izcēlās, īsāk sakot

un tieši šodien Alise ir izdomājusi svinēt savu dzimšanas dienu, līdz ar to mēs atkal krītam kaut kādā atkalapvienošanās eiforijā. fakin sestais, bičeeeezzzzz. legend…. wait for it…. – dary! LEGENDARY!

gribējās veco labo laiku vārdā ielikt bildi no 6.01., bet nu nē. vienīgā bilde, to vakaru raksturojošā, ko varētu parādīt, ir šī. vēl varētu parādīt milzīgo zilumu pa visu kāju un bildi ar uzpampušu roku, bet šis ir necenzēts saturs, tāpēc iztiksim

bet, ja neskatās uz to, ka šodien ir sestais, kas jau vien liecina par to, ka es aiz laimes dejoju, es aiz laimes dejoju arī tāpēc, ka šobrīd viss ir vienkārši visforšākajā scenārijā izvērties, kā vien tas būtu iespējams :) tā, kad visur redzu tikai oranžas pantēras un rozā ziloņus

priekā!

http://ask.fm/therandomp

woop woop

pēdējās dienās ir piedzīvotas pārāk daudz tādas lietas, kas man liek smaidīt kā jukušai, lai arī pati es to neatzīstu, smaidīt ta smaidu…

šī bija (joprojām ir un noteikti arī vēl turpinās būt) viena no galīgi foršākajām vasaras nedēļām. iemesls diezgan skaidrs – kārtējo reizi sapratu, cik man ir nenormāli forši draugi!

vakardienas koncerts arī bija neizsakāmi awesome. tas brīdis, kad tiek dziedāts “mums takš ir zelts un arī bronza”, un uz skatuves izbrauc Štrombergs, publika gar zemi. nez, vai paši prātnieki apzinās, kāda vara viņiem ir pār nabaga latvju ļautiņiem. pat apsargs ar savu cieto seju sasmaidījās brīdī, kad visi galīgi akustiski sāka dziedāt rudens kā rudens. esam tomēr dziedātāju tauta un nekas mūs nevieno acīmredzamāk kā Prāta Vētra

pārējās foršās lietas iz šīs dzīves pieminēt būtu pārāk publiski nepieklājīgi

xoxo, we know u love us :D

reklāmas pauze un tamlīdzīgi

pamodos šodien četros un sapratu to, ka fkn jāsāk kā cilvēkam dzīvot, savādāk neredzu ne galu, ne malu šai bohēmai. un tad apjēdzu, ka man vienkārši nespīd, jo tīri fiziski nebūs iespējams tuvākā mēneša laikā dzīvot kā cilvēkam – Pīlādzis, dzimšanas diena, Agneses un vēl pāris ļautiņu dzimšanas dienas, Fono, Positivus un tad jau fkn augusts. nu, tad varbūt kaut kad augustā beidzot gulēšu un tā. šobrīd arī nafig nevajag, pārāk skaista tā dzīve neko nedarot un mētājoties pa pasauli apkārt

+ šo[dien]nakt bija interesants sapnis. interesants tāpēc, ka tam fonā visu laiku skanēja tālāk redzamā dziesma. un es visu sapni gāju cauri visām tām vietām, kur šogad ballēts. tāds interesants flashback sanāca

un jā, jāņi tiešām padevās galīgi labi. liels paldies Montai par hostingu, Agnesei par uzaicinājumu un vispār visiem par galīgi foršo kompāniju :) un vakar ar Zani arī forši iekūlāmies kkādā random zālītes pīpmaņu kompānijā jūras krastā :D tas arī bija nice, jā. ideāla vieta foršam svētdienas vakaram – Kafe 55 (ceru, ka šī reklāmas pauze tiks apmaksāta ar vēl kādu labu ballīti ;D)

you got heart and you`re going your own way

ir tik ļoti ļoti traki laba diena, ka es par to nebeigšu runāt like never ever. no rīta likās, ka būs riktīgi čau, bet Alises sajukšana prātā, piesnigušās acis un garšīgā kafija, kā vienmēr, ļoooooooti uzlaboja noskaņojumu ((((: būs mums arī superīgs comebacks ceturtdien, un ceturtdien vispār dzīve būs forša, lai arī neteiktu, ka tagad ir sliktāk

pirmoreiz visā šajā gadā mīlu sniegu – kurš gan nemīl cīruļputeni? neatkāpjos no tā, ka Lieldienās sauļošos, lalalalaaaa

tikko pat saulīte uzspīdēja, uztveršu to kā zīmi

drīz arī būsim par soli tuvāk lieliskam jūlijam, lai arī jūliju tāpat visi mīl, jo man taču tad dzimšanas diena

 

pirms diviem mēnešiem bija Ziemassvētki

izliecies, ka to nezināji…

aiz slimošanas bezdarbības atradu sev lielisku nodarbi – cenšos izprast fenomenu, kāpēc visās hlama bildēs man ir vienāda sejas izteiksme. gribēju jau izveidot īpašu selekciju ar šīm bildēm un jums to nodemonstrēt, bet sapratu, ka tas jau vairs vispār nav smieklīgi. ar steigu jāiegādājas jauna seja. atgādiniet man no nākamreiz, kad es atkal izdaru tā… nu jūs jau zināt, kā

īstenībā es jūtos ļoti vainīga, ka šodien neaizgāju uz skolu, jo tai čikai pa kreisi šodien ir vārda diena un man ļoti viņu gribētos samīļot un sabučot, un vēl sazin ko izdarīt, jo pēdējā laikā dikti daudz muļķību  kopā sastrādāts un ir prieks, ka tām muļķībām atrodas kompānija ;* jo vairāk – šorīt atradu bildes ar savu zilo roku pēc 6.01. un sailgojos pēc atkārtojuma, lai arī es, laikam, esmu vienīgā, kura uz to būtu gatava parakstīties :D 

pēdējā laikā vispār viss nostājies savās vietās un jo lielāks prieks, ka pēc tik ilgiem laikiem arī Zani un Agnesi atkal esmu satikusi. i ne pāris gadi nepagāja, līdz sanāca kopā kko sarunāt ;D

bet vispār – man prieks par visu un visiem. un jo lielāks prieks būs tad, ja, man pirmdien pamostoties, ārā būs iestājies pavasaris… bet tas tā, starp citu

jā, pēc īslaicīga klusuma, es atkal aiz laimes varētu aizlidot. brīvdienas tiešām noder, tas būs jāpatur prātā, hahah