VERY CHEESY PEACE OF BLOG || Retrospect

[aka ‘one epic hell of a year ‘]

header8

I am afraid to use such big words as ‘best year of my life’, but I am completely sure that this was craziest and the most insane one (: All the emotions, people and adventures, even a glimpse of those memories make me wanna cry my heart out, because I know that year like this was only one in my lifetime and I am willing to share you my best discovery – people are great!

leap-of-faith

I’ve been doubtful for many things in my life. I’ve never really trusted kindness, helpfulness or just happy smiles. In latvian there is this song that says ‘why are you smiling today? Are you acting or waiting for someone?’. And that is how I overall saw nice people – confident that they are trying to get what they want by acting the way I could want them to.

But you know what? People are great! That is insane how many of them [oh well.. – of us] are ready to say kind words because they really see that, they really mean that, they want to make you feel better and they just want to see your smile. and you know what? That is insane how wonderful is smiling person! After all the countries, all the impressions, all the people, I can only say that smile is the best thing ever! and people do kind things, because they care! They are ready to help, ready to give an advice, place to stay, entertain you or just talk about life matters. why? Because they know – it is wonderful to spread the happiness! That is my most favorite conclusion of all <3

And that is one thing that I want to wish for every single person who was with me this year and all the rest of you – smile, be happy and make people around you happy and smiley as well! That will make the world spin faster (: Now I really know – peace and happiness are the things to strive for!

I have the very best friends and I met all the greatest people – thank you thank you thank you! Keep being so awesome! <3

Capture - Copy

 

Advertisements

kā zivi pret zvīņām glaudīt jeb stāsts par to, kā latvju bāleliņi uz Dāniju brauca

*„what’s in there?” – „šnābs with vodka” – „what’s the difference?” – „one is šnābs, one – vodka”
*„i’m like radio because i’m still talking when no one is listening”
*„swedish krones change?”
*„Dānijā vilcieni ir tik neglīti kā tu”
*„nu, tās cūkas, kuras degustē… nē, eksperimentē” – „tu domā kāmīšus?”
*„tev viss kārtībā?” – „jā…” – „tad kāpēc tu tā izskaties?”
*„baigā onkulīte iekāpa”
*„arī tava seja ir netīrāka par poda vāku”
* *atveras alus* „galvenais ātri paņem mutē!”
*„ko jūs šodien darījāt?” – „gandrīz aizbraucām līdz mazajai nāriņai”
*„mums čipsi ir?” – „jā, kaut kur zem galda. paņem slotu un saslauki”
*„reku tehniskā skola” – „pēc ķiverēm spried?” – „nē, pēc tā, ka tur rakstīts, ka tā ir tehniskā skola”
*„tev tur, aiz krūštura, vēl kaut kas ir iekritis?” – „jā, šķēle” – „Andris?”
*„visi esam mākslinieki, tāpēc mums tā ir bohēma, nevis nodzeršanās”
*„viņiem ir maskas!” – „nē, viņi vienkārši ir melni”
* *Alise runā pa telefonu* “pasveicini viņu no manis…” – “tev sveicieni no visiem!”
* *Santa runā pa telefonu* “pasveicini viņu no manis…” – “tev sveicieni no visiem!”
*„beer is the answer, but i can’t remember the question”
*on horse un off horse
*„paldies tev, vējamāt!”
*„tāda riepa uzēsta, ka nevaru vairs paelpot”
*”viņam mugurā ir pieci džemperi” – “nē, divi krekli un trīs džemperi”
* *piebrauc divas ugunsdzēsēju mašīnas, Alise paskatās pa logu* „nekas, pie trešās sāksim uztraukties”
*„es gribu būt mednieks” – „ko tu medīsi?” – „medījumus”
*„kā zivi pret zvīņām glaudīt”
*„idritvai šaizīt”
*„tas bija zviedru joks…” – „tu gribi teikt, ka viņiem nav humora izjūtas?”
*„ātri tā lidmašīna izlidoja. tik ātri, ka pat aizmirsa koferus paņemt”

Placebo bija laba zālīte truša dvēselei. dāņu šnābs gan nebija. been there, done that! 

danska

…kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla

dažreiz liekas, ka šī pusgada nemaz nav, ka tas ir tikai tāds viens liels solis no Ziemassvētkiem uz jūniju un visi tikai minstinās to spert. tagad visiem tas, kas nav interesējis pēdējos gadus, neinteresē vēl vairāk, visi (like visi, pat tie, kas par tādām lietām nerunā), ir sākuši runāt par to, ko darīs pēc šī gada, liekas, ka pieci mēneši grozās vien ap izlaidumu kleitām, balsojumiem par ballēm, priekšnesumu mēģinājumiem, augstskolu izvēlēm un visu pārējo, par ko visiem riebjas runāt un klausīties, bet tas tāpat notiek. kā Diāna teica, vairs nav tā sajūta “nākamgad”. tas, laikam, arī ir visforšākais. pārmaiņas! šis viss pusgads man apkārt ir kā viena liela svētdiena. nesūdzos, man svētdienas patīk :)

p.s. ja jūsu svētdiena tomēr negrozās ap pārmaiņu jautājumiem, ziemas miegu vai, gluži otrādi, šīs skaistās dienas izbaudīšanu, no sirds iesaku noskatīties to izslavēto The Perks Of Being A Wallflower, ir laba. bet laba ir arī Candy, Submarine, un… vispār labāk kādu grāmatu palasiet

utopija?

es vienmēr esmu bijis tas cilvēks, kas ar baigāko pārliecību, ka viss būs labi, skries sienā, lai tikai pārliecinātos, ka labi tiešām būs! varbūt tas ir galvenais iemesls, kas mani vienmēr ir turējis palikt Latvijā. esmu no tiem mazajiem sprīdīšiem, kas grib pierādīt, ka šī vieta ne ar ko nav sliktāka par lielajām metropolēm, ka arī te cilvēkiem var atvērt acis un mainīt to izdrāztos uzskatus

aptuveni tieši tikko mana pārliecība par to apdzisa un es nedaudz aprāvos. salasījos daudz visādu interviju, kurās runā manas šī brīža autoritātes jomā, kurā labprāt darbotos, un viņi, visi kā viens, saka, ka Latvija ir iestrēgusi savos uzskatos, ka bez lielajiem dūžiem mēs nemaz īsti nevarētu funkcionēt, jo būtu neinteresanti, un jauno optimistu pravietošana par labākiem laikiem vispār ir skumji absurda. grūti teikt, vai tas tagad ir iznīcinājis manu pārliecību, to iedragājis vai kā citādi mainījis… zinu vien to, ka šādas runas man atkal lika aizdomāties līdz tam, kā īsti būtu pavadīt turpmākos pāris gadus ārpus Latvijas robežām… un tas pat nostiprināja manu pārliecību, ka, ja ne uzreiz, tad visdrīzākajā laikā tas tomēr ir jāizmēģina

līdz ar šo rītu dzima traki tirdoša vēlme pabūt tur, kur dzīvība kūsā. nav laika un īsti arī vairs vēlmes iestrēgt patriotismā. ir pārāk daudz iespēju un vēlmes redzēt un piedzīvot vairāk par šo

bet nu tad jau redzēsim, kur dzīvīte aizvedīs…

http://ask.fm/therandomp

kur ir mana lidmašīna?

balts, melns, balts, melns, balts, melns, baaaaaaaaaaaaaaaaaalts (neuztraucieties, tūlīt būs pavasaris, tad vispār būs tikai dzeltens ar rozā degunradžiem oranžās debesīs (gaiši zilas likās pārāk banālas))

un nē, es nerunāju par dalmāciešiem, bet gan savu nosakņojumu. lai arī kā tur ar to būtu vai nebūtu, šodien atklāju tādu baigo fīču… – tas, patiesībā, ir visnotaļ atkarīgs no cilvēkiem man apkārt. nu, noskaņojums, i mean. ko es vēl sapratu? man patīk cilvēki! nē, man joprojām kretinē mūsdienu sabiedrība, tomēr cilvēki paši par sevi ir visnotaļ patīkamas būtnes. pietam – samērīgās devās, pareizā laikā un vietā. piemēram, pēc savas pēdējo pārdesmit stundu depresijas, kuras iemeslu tā īsti joprojām nezinu, atklāju, ka, satiekot manus kursu draudziņus, noskaņojums pēkšņi uzlēca debesīs. kāpēc? lūk, par to arī kādu brīdi domāju, jo neteiktu, ka mēs esam bff (bifeļu fileju fejas) vai vispār jebkādā mērā ieinteresēti viens otra dzīvē, bet tas arī man bija vajadzīgs!!! jautra kompānija, kura neko nezina par manu dzīvi. tādi cilvēki ļauj aizmirsties un atcerēties, ka dzīve ir forša, neinteresējoties par to, kur biji vakar vai kādā gultā gulēsi rīt

*offtopic (tas man atgādināja kādas skolotājas (matemātikas?!) joku par to, ka viņai neinteresē, kādā gultā mēs rīt pamodīsimies, bet tā, protams, būs mūsējā)

labi, es sapratu, ka tas, laikam, tomēr nebija joks. vismaz Zvirgzdiņa joku jau nu točna nepārspēja: “trīs ķīmiķi izdzer pa metilspirta šotiņam, pēc brīža brīnās, kur palika gaisma (īstenībā metilspirts padara aklu)”

jā, un es tiešām paskatījos ķīmijas kladē, lai šo joku pareizi uzrakstītu, citādāk jau jūs nesmietos, ko jūs tagad noteikti neprātīgi darāt

p.s. jā, es šo dziesmu pēdējo 24h laikā esmu noklausījusies vairāk, kā jūs spējat iedomāties

http://ask.fm/therandomp

anarchy

man patīk svētdienas. ne tikai tāpēc, ka bieži vien tieši svētdienās sanāk pamosties jaukā kompānijā, tieši svētdienās ir vislabākais attaisnojums nedarīt neko un tieši no šī attaisnojuma rodas vislielākā iedvesma, pat ne tāpēc, ka mamma svētdienās cep lazaņju. secinājums, īsāk sakot, ir tāds, ka man vienkārši patīk svētdienas. svētdienas ir foršas. eeem… es laikam neko citu arī negribēju teikt. hmm… nu ja

nē, īstenībā es varu pastāstīt arī to, ka šis ir pirmais šī gada ieraksts te (ja? un tad es atkal brīnīšos pēc gada, ko sešas dienas pēc JG darīju…), tāpēc radīsies jauna BIRKA (patīk man šis vārds, nu neizsakāmi) – 2013. jau ceturtais gadskaitlītis, woop woop. ne jau tāpēc, ka man šim blogam būtu četri gadi, bet tāpēc, ka man pirms tam vienkārši nebija dzīves, tāpēc nebija vērts ieviest BIRKAS tiem gadiem par godu. un vēl mēs noskatījāmies vakar Sinisteru un, lai arī man nepatīk šausmu filmas, šī bija riktīgi smieklīga. tiešām. smieklīga. būs mācība sestdienu vakaros izklaides nolūkos skatīties šausmu filmas komēdiju vietā

http://ask.fm/therandomp

grozi kā gribi…

– manā dzīvē jau izsenis pierādās teiciens “kā Jauno Gadu sagaidīsi, tā pavadīsi!”

atskatoties uz pagājušā gada 31.12. un 8.01. (ko es darīju tās septiņas dienas… par to vēsture klusē) varu teikt vien to, ka tā arī tas 2012.pagāja – iesākās ar nenormāli trakām ballītēm, kad ar Diānu Jauno gadu sākām sagaidīt jau… 26.12.? un tā pieaugošā kompānijā turpinājām līdz pat 1.01. (ja ne vēl ilgāk, jo, kā jau minēju, vēsture klusē par to, ko es darīju tās septiņas dienas…), iesākās vētraini. turpinājās ne mazāk traki. pirmais pusgads tika noballēts, tad es atradu chaulu (vai arī tā atrada mani…), tur es satiku nenormāli fantastiskus cilvēkus, ar kuriem tika pavadīta neizsakāmi kolosāla vasara, pēc vasaras dzīvē iesākās miera periods, ko pēc tik traki vētraina laika nevarēja nevēlēties. izskatās, ka šis Jaunais Gads tiks sagaidīts manu vismīļāko draugu kompānijā, kas liecina vien par to, ka nākamais gads arī noteikti būs fantastisks

ilgstoši visiem stāstīju, ka nekas manā dzīvē nebūs kolosālāks par 2010.gadu, bet ziniet… laiki mainās, cilvēki nāk un iet un šoreiz tā vien gribas teikt, ka šis gads patiešām pārsit visus līdz šim! atliek vien minēt, ko nesīs nākamais gads…

es nevarēju atrast vienu bildi, kas raksturotu šo gadu vislabāk (jo Zelta Alus pudeles man reklamēt negribas), tāpēc iztiksiet ar dziesmu, kas arī mani jau izsenis pavada traki labos notikumos :)

 

we got it almost every night

tātad. degungalā izleca reklāma par “runas loģikas kursiem”. aizdomājos, cik interesanti varētu būt, ja es beidzot sāktu loģiski runāt. ja mani pazīstat, tad varbūt nojaušat, kā ir, kad gribu kaut ko pateikt “…un TAD” [un tad arī seko dažādas neartikulētas skaņas, mīmikas, lēkāšana uz vienas vai abām kājām, plaukstu vicināšana gaisā, cenšoties ar visu manu iekšējo sparu izteikt, ko vēlos pateikt]

cik interesanti būtu iet uz loģikas kursiem. nē, īstenībā tas vairs pat neizklausās interesanti, aizmirstiet

this is kind of magic, lalallaaa…

pēc šodienas sarunām sapratu, ka ir tādi cilvēki, kuriem gribas uz savu vietu dzīvē, citiem gribas uz marsu, pie vīriešiem, citiem, vispār nafig neko nevajag. un i ne 18 gadi nepagāja, līdz atklāju, cik daudz dažādu cilvēku pasaulē. un gandrīz visi viņi forši. protams, tikai tad, kad man noskaņojums labs

http://ask.fm/therandomp

mad world

I:  a man arī tikko sirds iesāpējās
bet tas laikam tāpēc, ka sāk aptaukoties

D: man sāp tur, kur ir sirds
tikai otrā pusē

I: kāpēc man ienāca prātā akna?
kas man par * telpisko domāšanu?

*turpmākā saruna tiek cenzēta, viss, ko jūs lasīsiet, izskatīsies kā viens liels pĪĪĪĪĪ*

bet vispār diena sākās ar ideju, ka man riktīgi gribas piepildīt kādu ideju. vēl mazliet iepriekšāk – ar … neatceros, īstenībā. bet tad es atklāju atlantīdas okeānu un viss mainījās. ā un jā, gribēju dejot pie šīs dziesmas. joprojām gribu…

kas notika sarunas beigās? well. some things you get to know. some – don`t

īstenībā šodiena vispār tāda revolucionāra. nepārtraukti saku vārdu īstenībā. it kā kaut kas varētu manā pasaulē arī neīstenībā būt. vēl es atklāju, ka nemāku izrunāt ne tikai vārdu “world”, “available” un “girl”, bet arī “women”, jo, kā man kursos samācīja, to patiesībā izrunā kā “wImen”, a es lose domāju, ka women ir women. or whatsoever. pieļauju, ka jums smagi neinteresē

http://ask.fm/therandomp

P.S. ES ŠONAKT SAPŅOJU PAR KUĢIEM !