Uncategorized

it’s the final countdown! – dayzeroproject

| Ieva Laicāne

101 thing in 1001 day

start: 29th oct / 2011
finish: 26th jul / 2014
written down: 95 goals
completed: 54%

few of the things that i still need to do in a month:

* go vegetarian for a week
* learn how to make sushi
* host someone from couchsurfing
* spend one day by capturing every hour of it
* finish the list

 help me to finish the list by advice what could i do in next 20-something days! > http://ask.fm/therandomp

dzīvojam harēmā

| Ieva Laicāne

pirms ar Diānu nesākām runāt muļķības, es nemaz tādus vārdus nepazinu. bet, agrāk vai vēlāk, draugi samaitā, gribot vai negribot, skarbā dzīves patiesība

sen te nebiju piekāpusi un drošvien arī nebūtu to darījusi, ja vien mani šobrīd kaut kādi augstāki spēki nespiestu atvērt ķīmijas kladi. tā nu es, glābjoties no šī ‘pienākuma’, atzīmējos te un apsveru iespēju vēl nedēļu vai divas ķīmiju neapmeklēt, tas atrisinātu tik ļoti daudz!

bet vispār viss forši. izskatās, ka piektdien gāzīsim jumtus, as always, tas jau vien man liek starot kā maija saulītei, lai gan – kas gan neliek?!

tikko pačekoju arī sava datora bilžu krājumus… uhh, ja vien jūs zinātu :D bet labāk jau nezināt, taisnība. kas zina, varbūt arī tava seja ir manā datorā. ok, nē, šitais nebūs

lai nu kā – keep on rollin`. pēdējā laikā chaula.tv ietvaros izdodas uzzināt visnotaļ daudz jaunumu iz dzīves. atskatoties uz vakardienas tiešraidi, būs šis

p.s. es tikko pamanīju, ka youtube.com ir atgriezušies like un dislike. es biju uz brīdi apžilbusi un neko neredzēju vai viņi tiešām bija pazuduši?

p.s.2  man ļoti patīk http://ask.fm/therandomp

it was one of those moments

| Ieva Laicāne

ja es runātu par filmām, tad runātu ilgi
ja runātu par sajūtām, tad runātu ilgi
ja runātu par ziemassvētkiem, tad runātu ilgi
un, principā, es vienkārši runāšu ilgi, so
whatever

sāksim ar to, ka šis decembris bija viens no jaukākajiem laikiem manā dzīvē (un vēl jau arī nav beidzies, khekhemmm…), sākot ar Ulrikas dzimšanas dienu, visiem mēģinājumiem, Dancīša koncertu VEFā, Ralfa koncertu, naktīm Vecrīgā, Ziemassvētkiem… skaisti! viss ir galīgi skaisti un prieks jo lielāks.. par pilnīgi visu. kas noticis vai jebkad vēl varētu notikt

šī neizskaidrojami sasodīti labā noskaņojuma ietekmē (nu, labi, īstenībā jau visam ir izskaidrojums un tā, bet nu to es pie sevis paturēšu) pēdējās nedēļas laikā es BEIDZOT esmu sākusi skatīties tās miljons filmas, kas man ir. un par viņām visām esmu tādā sajūsmā, ka ik pēc kādas noskatīšanās visai pasaulei gribas pastāstīt, cik tā filma bija skaista, skumja, smieklīga vai vēl sazinkāda. šoreiz, lai nepārspīlētu, varu vien skaistam vakaram ieteikt One Day vai Something Borrowed (šīs filmas soundtrack ir pilnīga atkarība man šobrīd -_-), jāaaaa – noskatījos arī divas šausmu filmas (ko nekad mūžā viena nebiju darījusi) – Nine dead un The Crazies. es nezinu, kas ar mani notiek, bet šobrīd es varētu noskatīties pilnīgi jebko.

labi, bija vēl kaut kas riktīgi svarīgs, ko man vajadzēja pateikt. nu, noteikti pilnīgi nekas tāds, kas vispār kādam uz pasaules, izņemot, mani interesētu, beeeeeeet… nu, aizmirsu, jebkurā gadījumā

jā, par sajūtām runājot.. nu, ar to jau, laikam, viss skaidrs. esmu galīgi laimīga un varētu pa jumtiem lēkāt, ja labi gribētu. un par to vienu brīdi… nu, ir dzīvē tādi skaisti brīži, kad vienā mirklī jūties kā zibens sperts. bija man arī tā un… lai arī mirklis ir un paliek mirklis, kā mana mamma reiz teica – sirdī vismaz paliek prieks, ka tāds mirklis bijis! :)

un man patīk šis laiks. i mean – tās divas maģiskās nedēļas, kurās mani jau trešo gadu pēc kārtas pārsteidz dežavū sajūta un notikumi. sāku pierast, nedaudz pat prieks, ka tā notiek :)