– cik viņam gadu? – viņam ir draudzene! #sweetmmrs @MuffinAlice @elizabetediana

pirms gada man divas vienreizējas draudzenes (aka Alise & Diāna) uzdāvināja dāvanu, kuru šorīt atkārtoti pārlasīju. pērles!

‘seksīgi ir tie čaļi, kuri prot ielikt divdabja teicienu komatos. tad nu iedzersim par viņiem!’

‘- beidz ēst! – nevaru, man celulīts jāpabaro’

‘- kur prāts bija banānus fkn somā bāzt? – somas apakšā… – nē, tur viņi paši ielīda’ (haha, kā reiz apsvēru domu uz festiem atkal banānus paņemt, līdz šo atcerējos…)

‘čau, man tev jāuzraksta kaut kāda huiņa. tad te nu būs – HUIŅA’

un tas episkais brīdis, kad telefonsarunas laikā Diāna pēkšņi kaut kur pazūd un fonā skan balss ‘paga, man telefons dekoltē iekrita…’

13062013460

http://ask.fm/therandomp

Advertisements

achtung achtung achtung

nav ne jausmas vai uzrakstīju pareizi, bet man vienkārši patīk visādus vārdus pēdējā laikā atkārtot trīsreiz. kā saka mans tētis – tikai tā cilvēku var pārliecināt

labi, cik var piegružot twitteri ar lietām, kas nevienam neinteresē, labāk piegružošu ne tikai to vienīgo

pirmkārt, tagad, kad ir palikušas četras nedēļas (jap, es atkal par to pašu, chiiiiiiiiill, šitajā vēl tikai četras (ČĒĒĒTRAS [nu tā, lai jums riktīgi paliek atmiņā]) nedēļas klausīsieties), es tā riktīgi pēkšņi apzinājos cik forši būs tikt prom no visa, kas bijis pēdējos 12 gadus. tā, vienkārši, vienā dienā. eh, kādas prieka dejas dejošu. vienkārši viss, basta, finito, endo. nezinu nevienu citu valodu un tās pēdējās arī droši vien nebija nekādas īstās… ://

labi, tālāk

izlasīju vienu awesome interviju. nē, es meloju. es to interviju vēl neesmu pat iesākusi lasīt, tā šobrīd ir iesprūdusi starp vēl piecdesmit atvērtām cilnēm (cik stulbs vārds), bet man ļoti patika tas citāts, kas bija zem titulbildes šai intervijai

Laikmetā, kad valda informācijas un mantu kults, jaunajā kapitālismā, kad vecās vērtības ir sagrautas un jaunās vēl nav radītas, mēs skaļi bļaustoties par jēdzieniem “brīvība” un “demokrātija, esam zaudējuši jelkādu sapratni par šo jēdzienu nozīmi, uzskata dzejnieks Edvīns Raups

(jā, twitterī tāda smagi saīsināta versija, sitiet mani maigi)

bet nu jā. atgriežoties pie… ā, nē, man vairs nav ko teikt

vienīgi, ka šī dziesma varētu skanēt pēdējā zvana laikā

http://ask.fm/therandomp

mājasdarbs

Cik tālu mūžīgi atrodas tā vieta, kur zāle zaļāka? Cik žogiem cilvēki būs gatavi rāpties pāri, atkal un jau, līdz asinīm nobrāžot rokas, cerībā beidzot sasniegt to vietu, kur zāle zaļāka un debesis zilākas? Cik kalnos tie būs gatavi kāpt un cik aizas pārvarēt? Kad beidzot izsīks cilvēku ticība tam, ka tur, otrā pusē, būs labāk?

Cik daudz nav gadījumu redzēts, kad cilvēks tik skrien un skrien, un skrien… Tālāk, aizvien tālāk un tālāk, ar neiznīcināmu ticību – tur tālāk būs labāk! Un tā viņš tik skrien un skrien, un skrien… Cik tālu tā aizskriesi? Tik tālu, līdz nonāksi sākumpunktā, jo nebūs vairs, kur traukties? Varbūt tieši tajā brīdī tu sapratīsi, ka vislabāk jau tepat vien ir. Kad tās cerības atmestas, kājas pagurušas un sirds tik strauji sitas. Kad vienīgā vēlme būs pieplakt zemei un palikt turpat. Kad sajutīsi, cik mīksta ir zeme zem tevis, kā smaržo zāle, cik skaisti putni dzied, cik debesis patiesi zilas! Kad no jauna tavas plaušas piepildīsies ar apkārtnes spirgto gaisu.

Var jau būt, ka mums visiem tā jāskrien. Tik tālu, cik vien tālu var aizskriet, lai beigās saprastu, ka tas, ko mēs meklējām, visu šo laiku tepat vien bija. Ja vien arī tas nebūs sācis skriet…

…kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla

dažreiz liekas, ka šī pusgada nemaz nav, ka tas ir tikai tāds viens liels solis no Ziemassvētkiem uz jūniju un visi tikai minstinās to spert. tagad visiem tas, kas nav interesējis pēdējos gadus, neinteresē vēl vairāk, visi (like visi, pat tie, kas par tādām lietām nerunā), ir sākuši runāt par to, ko darīs pēc šī gada, liekas, ka pieci mēneši grozās vien ap izlaidumu kleitām, balsojumiem par ballēm, priekšnesumu mēģinājumiem, augstskolu izvēlēm un visu pārējo, par ko visiem riebjas runāt un klausīties, bet tas tāpat notiek. kā Diāna teica, vairs nav tā sajūta “nākamgad”. tas, laikam, arī ir visforšākais. pārmaiņas! šis viss pusgads man apkārt ir kā viena liela svētdiena. nesūdzos, man svētdienas patīk :)

p.s. ja jūsu svētdiena tomēr negrozās ap pārmaiņu jautājumiem, ziemas miegu vai, gluži otrādi, šīs skaistās dienas izbaudīšanu, no sirds iesaku noskatīties to izslavēto The Perks Of Being A Wallflower, ir laba. bet laba ir arī Candy, Submarine, un… vispār labāk kādu grāmatu palasiet

kur ir mana lidmašīna?

balts, melns, balts, melns, balts, melns, baaaaaaaaaaaaaaaaaalts (neuztraucieties, tūlīt būs pavasaris, tad vispār būs tikai dzeltens ar rozā degunradžiem oranžās debesīs (gaiši zilas likās pārāk banālas))

un nē, es nerunāju par dalmāciešiem, bet gan savu nosakņojumu. lai arī kā tur ar to būtu vai nebūtu, šodien atklāju tādu baigo fīču… – tas, patiesībā, ir visnotaļ atkarīgs no cilvēkiem man apkārt. nu, noskaņojums, i mean. ko es vēl sapratu? man patīk cilvēki! nē, man joprojām kretinē mūsdienu sabiedrība, tomēr cilvēki paši par sevi ir visnotaļ patīkamas būtnes. pietam – samērīgās devās, pareizā laikā un vietā. piemēram, pēc savas pēdējo pārdesmit stundu depresijas, kuras iemeslu tā īsti joprojām nezinu, atklāju, ka, satiekot manus kursu draudziņus, noskaņojums pēkšņi uzlēca debesīs. kāpēc? lūk, par to arī kādu brīdi domāju, jo neteiktu, ka mēs esam bff (bifeļu fileju fejas) vai vispār jebkādā mērā ieinteresēti viens otra dzīvē, bet tas arī man bija vajadzīgs!!! jautra kompānija, kura neko nezina par manu dzīvi. tādi cilvēki ļauj aizmirsties un atcerēties, ka dzīve ir forša, neinteresējoties par to, kur biji vakar vai kādā gultā gulēsi rīt

*offtopic (tas man atgādināja kādas skolotājas (matemātikas?!) joku par to, ka viņai neinteresē, kādā gultā mēs rīt pamodīsimies, bet tā, protams, būs mūsējā)

labi, es sapratu, ka tas, laikam, tomēr nebija joks. vismaz Zvirgzdiņa joku jau nu točna nepārspēja: “trīs ķīmiķi izdzer pa metilspirta šotiņam, pēc brīža brīnās, kur palika gaisma (īstenībā metilspirts padara aklu)”

jā, un es tiešām paskatījos ķīmijas kladē, lai šo joku pareizi uzrakstītu, citādāk jau jūs nesmietos, ko jūs tagad noteikti neprātīgi darāt

p.s. jā, es šo dziesmu pēdējo 24h laikā esmu noklausījusies vairāk, kā jūs spējat iedomāties

http://ask.fm/therandomp

pt #2 bez dziesmas par dzīvi

* es nekad nesapratīšu, kā var skūpstīties ar ūsainu vīrieti. nu, idritvai! kaut kādai cieņai pret skūpstīšanos taču arī jābūt

* patīk matemātikas skolotājas pārliecība – ja tev ir zemāk par 7, vari neklausīties, tāpat nesapratīsi

* katrs dzīves gads atklāj aizvien vairāk patiesību dzīvē. jo vairāk atklāj – jo vairāk pohuj

* vēl viena dzīves patiesība – stāvu zemāk. un nē, ne tur, kur zobārstniecība

lai gan es meloju. tāpat kā pirms pusgada man uzmācās sarkano lietu sērga, tāpat tagad kļūstu apsēsta ar oranžo…

http://ask.fm/therandomp

pt #1 bez dziesmas par dzīvi

* kāda būtu mana dzīve, ja nebūtu pēdējo 2,5 gadu? – tajā šobrīd nebūtu septiņas matemātikas nedēļā

* es nesaprotu savus kaimiņus. vienkārši nesaprotu. aptuveni tieši 18:30, 20:00 un 22:00 viņi uz visskaļāko sāk klausīties gangnam style, bet pēc tam – atkal kapa klusums. viņi tur kaut ko upurē?

* noskaidrojām, ka trešā ģimnāzija nav vēlama svara vērotājiem. tur vienmēr ir auksti un, kad tev ir auksti, tu sajūties kā bomzis un tev automātiski gribas ēst, līdz ar to – tev vienkārši visu laiku gribas ēst

daudz kas bija savādāk, kad dzīve no mana skatupunkta izskatījās šādi…

pretend like it`s 1969 forever

ir tādas situācijas, kuras nav iespējams atmudžināt. var tikai izstāties no spēles…

/Airisa Mērdoka/

paldies, vasara, tu biji ļoti forša, bet vienmēr nevar tādā leiputrijā dzīvot

kā runas klīst, ir sācies mūsu ‘pēdējais septembris’, tāpat kā pēdējais viss pārējais. nu, kā uz miršanu, apmēram. jūtu, ka šis gads paskries nemanot, tas forši, jo man tomēr labāk patīk leiputrija

http://ask.fm/therandomp

mr. big

lūk, šonedēļ sākas TĀ sajūta, ka ir vasara. skolas vairs nav, saule spīd, visi brūni. un jā – šodiena kļūst par manu labāko vai sliktāko maija dienu, jo tā vien liekas, ka beidzot (i ne nedēļa nepagāja…) būs arī matemātikas atzīmes. cerēsim uz to labāko, ko lai te vēl citu saka

tā zemāk minētā dziesma pilnīgi absolūti ir kļuvusi par manu mega giga pēdējo dienu hitu. i`m lovin it! parapapapapapaaaaa