anarchy

man patīk svētdienas. ne tikai tāpēc, ka bieži vien tieši svētdienās sanāk pamosties jaukā kompānijā, tieši svētdienās ir vislabākais attaisnojums nedarīt neko un tieši no šī attaisnojuma rodas vislielākā iedvesma, pat ne tāpēc, ka mamma svētdienās cep lazaņju. secinājums, īsāk sakot, ir tāds, ka man vienkārši patīk svētdienas. svētdienas ir foršas. eeem… es laikam neko citu arī negribēju teikt. hmm… nu ja

nē, īstenībā es varu pastāstīt arī to, ka šis ir pirmais šī gada ieraksts te (ja? un tad es atkal brīnīšos pēc gada, ko sešas dienas pēc JG darīju…), tāpēc radīsies jauna BIRKA (patīk man šis vārds, nu neizsakāmi) – 2013. jau ceturtais gadskaitlītis, woop woop. ne jau tāpēc, ka man šim blogam būtu četri gadi, bet tāpēc, ka man pirms tam vienkārši nebija dzīves, tāpēc nebija vērts ieviest BIRKAS tiem gadiem par godu. un vēl mēs noskatījāmies vakar Sinisteru un, lai arī man nepatīk šausmu filmas, šī bija riktīgi smieklīga. tiešām. smieklīga. būs mācība sestdienu vakaros izklaides nolūkos skatīties šausmu filmas komēdiju vietā

http://ask.fm/therandomp

we got it almost every night

tātad. degungalā izleca reklāma par “runas loģikas kursiem”. aizdomājos, cik interesanti varētu būt, ja es beidzot sāktu loģiski runāt. ja mani pazīstat, tad varbūt nojaušat, kā ir, kad gribu kaut ko pateikt “…un TAD” [un tad arī seko dažādas neartikulētas skaņas, mīmikas, lēkāšana uz vienas vai abām kājām, plaukstu vicināšana gaisā, cenšoties ar visu manu iekšējo sparu izteikt, ko vēlos pateikt]

cik interesanti būtu iet uz loģikas kursiem. nē, īstenībā tas vairs pat neizklausās interesanti, aizmirstiet

this is kind of magic, lalallaaa…

pēc šodienas sarunām sapratu, ka ir tādi cilvēki, kuriem gribas uz savu vietu dzīvē, citiem gribas uz marsu, pie vīriešiem, citiem, vispār nafig neko nevajag. un i ne 18 gadi nepagāja, līdz atklāju, cik daudz dažādu cilvēku pasaulē. un gandrīz visi viņi forši. protams, tikai tad, kad man noskaņojums labs

http://ask.fm/therandomp

ready to kill for this

tas nekas, ka manas kājas bija tādas, ka bail skatīties, ka dažreiz nevarēja dzert tik daudz, cik gribējās, ka saule cepināja tik ļoti, cik ļoti grūti iedomāties, ka mašīnas nestājās, ūdens trūka, alus trūka, mistkastes nebija, lietus bija par daudz, dubļi pārāk slīdēja, drēbes bija pārāk slapjas, tas nekas, ka kaimiņi ieņēma mūsu spotu tik ļoti, ka mums tur vairs nebija vietas. ko tik es šodien neizdarītu, lai man atkal būtu tādi kaimiņi tūlīt un te! nu, tādi, kam ir haribo lācīši šņabī, kur` ir no kurzems`, tādi, kas neatceras, kā sauc viņu draugus vai kāpēc viņi rāpo pa pļavas vidu. ziniet, tie ir tie vislabākie kaimiņi. bez tiem nebūtu zaļās debesis, video, kurā notiek atzīšanās, ka visforšākie čaļi pasaulē ir tie, kas var atrast Zani, nebūtu noteikti arī ikšķiles dziesmas rudenī. ja tā padomā, tad bez tiem labiem kaimiņ` nebūt` nekād` labā dzīvošan`

R.I.P. FZ, ar tevi bija forši

citējot @elizabetediana

balles vairs nav tās, un mēs vairs neesam tie…

bet ir jau jauki ik pa brīdim izbāzt degunu ārpasaulē, saprast, ka GW bārmenīši tevi vēl atceras, ka no galdiem joprojām ir iespējams lidot un dzīve īstenībā nekur nav pazudusi. but still – chchchchanges… un paldies tiem sprukstiņiem, kas, mani vakar satiekot, izrādīja neviltotu pārsteigumu par to, ka  neeju atpakaļ uz Vecrīgu. oh, those good old times :D

ēras beigas – tā mēs vakar ar Alisi skumjā kārtā sapratām. FZ ciet, R`n`R ciet, vieta, kuras nosaukumu neatceramies – ciet. ehhh. viena ēra beidzas, cita sākas. kamēr GW vēl stāv, kur stāvējis, dzīvot var

http://ask.fm/therandomp

ir maģija

ne tikai pirmajiem skūpstiem, pirmajai picas pagaršošanas reizei, pirmajai Led Zeppelin dzirdēšanas reizei, bet arī pirmajiem datumiem ir sava maģija

sava maģija, kas liek saprast, ka visi iepriekšējie pirmo datumu ieraksti savā ziņā aptver kaut kādu melno caurumu par aizgājušo mēnesi, tajā pašā laikā nedaudz sūdzas, ka laiks tik ātri skrien, un vēl tikpat nedaudz – priecājas. par kaut ko. jo vienmēr jau var par kaut ko priecāties, am i right?

man šis pirmais novembris liek atcerēties, ka nav jūlijs, kā man tas nepārtraukti liekas. oh well. tūlīt jau atkal būs, tā es sevi kind of mierinu

http://ask.fm/therandomp

p.s. man te ir tāda kategorija kā ‘rudens’. kad to būtu pienāci nomainīt pret ziemu?

lido, zīmuli, lido

uz tās sienas kura šķir
mūsu nomodu no sapņa
pakārts spogulis
un tajā
senāk spoguļojies tu

līdz viendien pienāca kas nezin kas
un sacīja
bet tas taču ir logs nevis spogulis

/Jānis Rokpelnis/

pēdējās dienas man pārāk ļoti atgādina visādus foršus dzīves notikumus, jūtu, ka atkal sāku ierūsēt, gribas to vasaras never-ending-party noskaņojumu, bet tā vietā dažreiz ir skaisti arī satīties segās ar siltām tējām un mīļiem cilvēkiem un padarīt tieši neko

galu galā pirms pāris dienām atklāju, ka pat rudenī ir forši dzīvot (un tas nekas, ka astoņpadsmit rudeņus (mīnuss tos, kuros vēl nemācēju runāt un to apjēgt) apgalvoju pretējo…)

un šo rudeni jo krāsaināku padara fakts, ka zinu – gribot vai negribot mēs ar Alisi attapsimies, dziedot “zīmuļi lido AAAAAA”, mhm. toties varēsim uz galvas stāvēt, kur gribam un tamlīdzīgi

SESTAIS, SESTAIS, SESTAIS

šodien tāds inside spams sāka rotēt Alises, Diānas & manā dzīvē. kā Diāna teica – šodien piedzimst mūsu blackout, jo ir pagājuši tieši 9 mēneši kopš 6.01., kas izcēlās ar visnotaļ… nu, izcēlās, īsāk sakot

un tieši šodien Alise ir izdomājusi svinēt savu dzimšanas dienu, līdz ar to mēs atkal krītam kaut kādā atkalapvienošanās eiforijā. fakin sestais, bičeeeezzzzz. legend…. wait for it…. – dary! LEGENDARY!

gribējās veco labo laiku vārdā ielikt bildi no 6.01., bet nu nē. vienīgā bilde, to vakaru raksturojošā, ko varētu parādīt, ir šī. vēl varētu parādīt milzīgo zilumu pa visu kāju un bildi ar uzpampušu roku, bet šis ir necenzēts saturs, tāpēc iztiksim

bet, ja neskatās uz to, ka šodien ir sestais, kas jau vien liecina par to, ka es aiz laimes dejoju, es aiz laimes dejoju arī tāpēc, ka šobrīd viss ir vienkārši visforšākajā scenārijā izvērties, kā vien tas būtu iespējams :) tā, kad visur redzu tikai oranžas pantēras un rozā ziloņus

priekā!

http://ask.fm/therandomp

stāsts nav garš, stāstam jau beigas?

ziniet, tāpat kā kafijai dažreiz piena vietā pielīst kefīrs, tāpat kā karotītes mēdz nonākt mistkastēs un Rimi kartes top par kredītkartēm, tāpat arī ir tādi stāsti, kas mēdz nebeigties, drīzāk tieši pretēji – tie vienkārši sākas no gala. un kāpēc gan nē, ja var jā, right?

groži atnākuši
vaļā
ziema aizgājusi
ciet
visa dzīve
maltā gaļā
nepāriet
un nepāriet

/i.šlāpins /

http://ask.fm/therandomp

pt #2 bez dziesmas par dzīvi

* es nekad nesapratīšu, kā var skūpstīties ar ūsainu vīrieti. nu, idritvai! kaut kādai cieņai pret skūpstīšanos taču arī jābūt

* patīk matemātikas skolotājas pārliecība – ja tev ir zemāk par 7, vari neklausīties, tāpat nesapratīsi

* katrs dzīves gads atklāj aizvien vairāk patiesību dzīvē. jo vairāk atklāj – jo vairāk pohuj

* vēl viena dzīves patiesība – stāvu zemāk. un nē, ne tur, kur zobārstniecība

lai gan es meloju. tāpat kā pirms pusgada man uzmācās sarkano lietu sērga, tāpat tagad kļūstu apsēsta ar oranžo…

http://ask.fm/therandomp