grozi kā gribi…

– manā dzīvē jau izsenis pierādās teiciens “kā Jauno Gadu sagaidīsi, tā pavadīsi!”

atskatoties uz pagājušā gada 31.12. un 8.01. (ko es darīju tās septiņas dienas… par to vēsture klusē) varu teikt vien to, ka tā arī tas 2012.pagāja – iesākās ar nenormāli trakām ballītēm, kad ar Diānu Jauno gadu sākām sagaidīt jau… 26.12.? un tā pieaugošā kompānijā turpinājām līdz pat 1.01. (ja ne vēl ilgāk, jo, kā jau minēju, vēsture klusē par to, ko es darīju tās septiņas dienas…), iesākās vētraini. turpinājās ne mazāk traki. pirmais pusgads tika noballēts, tad es atradu chaulu (vai arī tā atrada mani…), tur es satiku nenormāli fantastiskus cilvēkus, ar kuriem tika pavadīta neizsakāmi kolosāla vasara, pēc vasaras dzīvē iesākās miera periods, ko pēc tik traki vētraina laika nevarēja nevēlēties. izskatās, ka šis Jaunais Gads tiks sagaidīts manu vismīļāko draugu kompānijā, kas liecina vien par to, ka nākamais gads arī noteikti būs fantastisks

ilgstoši visiem stāstīju, ka nekas manā dzīvē nebūs kolosālāks par 2010.gadu, bet ziniet… laiki mainās, cilvēki nāk un iet un šoreiz tā vien gribas teikt, ka šis gads patiešām pārsit visus līdz šim! atliek vien minēt, ko nesīs nākamais gads…

es nevarēju atrast vienu bildi, kas raksturotu šo gadu vislabāk (jo Zelta Alus pudeles man reklamēt negribas), tāpēc iztiksiet ar dziesmu, kas arī mani jau izsenis pavada traki labos notikumos :)

 

Advertisements

let the new legends be born

tā jau tās tradīcijas veidojas

iesākumā tu sāc mācīties vidusskolā un, neko ļaunu nedomādams, nolem svinēt valsts svētkus ar nu jau vecajiem skolasbiedriem – jātiekas taču ir! tā nu jūs aizsvinaties, līdz brīdim, kad salūts sprāgst vien tv ekrānā aiz muguras – kas nokavē, tas nepaspēj

maza bēda, jo vēl jau ir nākamais gads. tad skolasbiedri savācas vēl kuplākā skaitā un iekaro vietas, par kurām tagad stāsta vien senas teikas. un pat salūts tika redzēts! nu, vismaz tā cilvēki runā…

trīs lietas labas lietas, bet līdz ar to trešo dzimst arī jaunas tradīcijas. skolasbiedri paklīduši kur kurais, rodas jaunas kompānijas, kas savācas vēl kuplākā skaitā un operatīvāk, kā līdz šim pieredzēts. tāds vakars sākas ar nekaitīgiem tvītiem, kas pazīstami kā “i gotta feeling”. nu, tādiem kā šis

nākamais rīts ir liktenīgais – tad tu saproti, kādas leģendas tagad ir dzimušas, kādas tradīcijas turpmāk būs jāietur, apjēdz, ka tur, jaunībā, bija vieglāk. toreiz, kad vēl nebija atklātas festivālu īpašās kombinācijas. toreiz, kad neviens nezināja gangnam style. toreiz, kad četras meitenes nekaitīgi atzīmēja svētkus. toreiz, kad zāle bija zilāka un debesis zaļākas

tā nogurt var tikai no svētkiem…

p.s. visforšāk ir fotogrāfēties piebāztā liftā . lūk, pierādījums

http://ask.fm/therandomp

īsumā par dzīvi

šovakar ir uznācis tāds runājamais, ka sapratu – tā vietā, lai ierakstītu vēl miljons tvītu, labāk izrakstīšos te pēc sirds patikas

tad nu tā

pēdējā laika dzīve ir visnotaļ kolosāla, bet, atskatoties uz to ilgtermiņā, tā kolosālā dzīve mani vajā jau ilgi. nu, tā galīgi ilgi. es pat teiktu – kopš kādas skaistas 2011.gada novembra dienas, bet nu nebūsim tik sīkumaini un atgriezīsimies jūlijā (jau fkn jūlijā!!!) – dzimšanas diena aizvadījās aaaaawesome, vēlreiz mīļojiens visiem atnācējiem, pārējās dzērājdienas pēc tās – cooooool, babe, coool. nu, viss forši, jā

un tajā pašā laikā nāk fono, kā tāda milzīga sniega bumba man virsū. ņemot vērā, ka tieši fono pirms diviem gadiem bija tas, kas visādā ziņā ļoti ļoti ļoti traki nenormāli mainīja manu dzīvi, gan ar cilvēkiem, ko tur iepazinu, gan kaut kādu citu apziņas līmeni, ko tur pirmoreiz ieraudzīju, tāpēc ir nedaudz tā… kaut kā. sajūta, ka būs… kaut kas. kaut kas galīgi, ko mans prāts vispār vēl nav spējīgs aptvert. dīvainas sajūtas, teikšu kā ir, ņemot vērā, ka kopš tā liktenīgi skaistā gada šo pasākumu neesmu apmeklējusi. un tomēr – šī vasara patiešām pārspēj 2010.gada vasaru un tas nozīmē, ka šī vasara ir nenormāli forša! u have no idea…

pēdējās dienās chaula.tv studijā arī satieku traki daudz foršus cilvēkus. tādus, ar baigākajiem stāstiem. nu, piemēram, šo bloga ierakstu salīdzinot ar Vilhelma blogu un viņa vakardienas interviju, var droši nahrenizēt no šīs dzīves, jo tas vienkārši ir čerņa. un, kā jau es arī Agnesei taisnojos – es nezinu, kopš kura laika es runāju tā, ka pati neko nesaprotu

lai nu kā

mana šī vakara oficiālā dziesma noteikti ir turpmāk atrodamā. tā ir tāda dziesma, kas nenormāli traki atgādina to ievu, kas palika tajā tālajā 2010.gadā, bet kaut kā klusi draud atgriezties… kas zina, ko fono šogad manā dzīvē mainīs

es noteikti varētu runāt vēl galīgi ilgi par visādām pārpasaulīgi nesvarīgām lietām, bet domāju, ka kādam laiciņam pietiks

(ja kāds to visu izlasīja – tas bija manā ātrajā dzērājbalstiņā rakstīts… bet skaidrā apziņas stāvoklī, ja nu jūs māc šaubas)

http://ask.fm/therandomp

reklāmas pauze un tamlīdzīgi

pamodos šodien četros un sapratu to, ka fkn jāsāk kā cilvēkam dzīvot, savādāk neredzu ne galu, ne malu šai bohēmai. un tad apjēdzu, ka man vienkārši nespīd, jo tīri fiziski nebūs iespējams tuvākā mēneša laikā dzīvot kā cilvēkam – Pīlādzis, dzimšanas diena, Agneses un vēl pāris ļautiņu dzimšanas dienas, Fono, Positivus un tad jau fkn augusts. nu, tad varbūt kaut kad augustā beidzot gulēšu un tā. šobrīd arī nafig nevajag, pārāk skaista tā dzīve neko nedarot un mētājoties pa pasauli apkārt

+ šo[dien]nakt bija interesants sapnis. interesants tāpēc, ka tam fonā visu laiku skanēja tālāk redzamā dziesma. un es visu sapni gāju cauri visām tām vietām, kur šogad ballēts. tāds interesants flashback sanāca

un jā, jāņi tiešām padevās galīgi labi. liels paldies Montai par hostingu, Agnesei par uzaicinājumu un vispār visiem par galīgi foršo kompāniju :) un vakar ar Zani arī forši iekūlāmies kkādā random zālītes pīpmaņu kompānijā jūras krastā :D tas arī bija nice, jā. ideāla vieta foršam svētdienas vakaram – Kafe 55 (ceru, ka šī reklāmas pauze tiks apmaksāta ar vēl kādu labu ballīti ;D)

you got heart and you`re going your own way

ir tik ļoti ļoti traki laba diena, ka es par to nebeigšu runāt like never ever. no rīta likās, ka būs riktīgi čau, bet Alises sajukšana prātā, piesnigušās acis un garšīgā kafija, kā vienmēr, ļoooooooti uzlaboja noskaņojumu ((((: būs mums arī superīgs comebacks ceturtdien, un ceturtdien vispār dzīve būs forša, lai arī neteiktu, ka tagad ir sliktāk

pirmoreiz visā šajā gadā mīlu sniegu – kurš gan nemīl cīruļputeni? neatkāpjos no tā, ka Lieldienās sauļošos, lalalalaaaa

tikko pat saulīte uzspīdēja, uztveršu to kā zīmi

drīz arī būsim par soli tuvāk lieliskam jūlijam, lai arī jūliju tāpat visi mīl, jo man taču tad dzimšanas diena

 

sirdī mērkaķis

es esmu iemīlējusies. mērkaķos. vienkārši nenormāli. viņi ir tik piemīlīgi. gan tie, kas ir spalvaini un zoodārzā, gan tie, kas tepat pa Rīgas ielām skraida. ticu, ka kādu dienu mērkaķi valdīs pār pasauli

bet vispār prieks (nu, īstenībā, arī tā pirmā rindkopa pauda prieku, jā). prieks par to, ka aizvadīju smieklu pilnu Ēnu dienu superīgā kolektīvā (paldies @InspiredLatvija !), ka beidzot zinu, ko gribu, ka satiktu tik daudz kolosālu cilvēku, ka pavadīju patīkamu vakaru dejotāju kompānijā, ka ar dejotājiem iesim sadziedāties karaokē, ka man ir divas sulas pakas, ka ārā smaržo pēc pavasara, ka @radio101 ir lieliska playliste manam mainīgajam noskaņojumam, ka mans opis, pat slimnīcā guļot, tomēr rod iespēju tikt pie savas balss referendumā, ka man ir tik superīgi draugi, kuriem es nepārtraukti stāstu muļķības, un viņi joprojām klausās

prieks valda pār pasauli

dzīvojam un svinam, svinam un dzīvojam. galvenokārt, svinam tomēr

lai arī šodien bija viena no dīvainākajām dienām manā mūžā, un es pat jūtos vainīga, ka vispār tik sliktā pašsajūtā aizgāju uz skolu visiem noskaņojumu pabojāt, ir tomēr svētki! vesels mēnesis pagājis kopš ar Diānu ballējamies ;DD aiaiaii, kā tas laiks skrien. tikko pagāja gads kopš ballējamies ar Alisi, nu jau vēl viens mēnesis… visādas trakas lietas notiekas, bet galvenais, ka visiem prieks :)

cheers to that! priekšā vēl viena sasodīti laba nedēļas nogale (nu, ja vien es tik tālu nodzīvošu -_- khe khemmm, labi, jociņš, spociņš)

un jā, šonedēļ man lielie prieki, jo beidzot atklājas Ziggy Rocks (šo brīdi es gaidīju kopš aizvērās R`n`R, kas bija mana mīļākā vieta uz galaktikas)

nu,   vai es varu nepriecāties?  (((:

“we don`t have relationships!… we`re married!!”

kill me, if u dare

pēc ilgiem laikiem kkāds esļotigribunekadnosegasnelīstārā noskaņojums uzmācies

parasti ir vienalga un pēc brīvdienām autopilotā dodos atpakaļ mācībās un tā tālāk, bet šoreiz brīvdienas bija tik labas, ka gribas viņās palikt mūžīgi. gulēt, ballēties, gulēt, dzert, ballēties, ēst un gulēt, gulēt, gulēt. vēl arī dejot un tā. bet nu lidot gan vairs negribu mācīties. with that sh*t i`m done, hahah.

paldies par foršo jauno gadu, paldies par foršajām ballītēm un dejām, un pasākumiem, paldies par klusumu dzīvoklī, kad es tik ļoti gribēju visu dienu gulēt, paldies par kompāniju un glābšanas riņķi, kad tas tik ļoti bija vajadzīgs, paldies par blāblāblā… man vienkārši ļoti gribējās pateikt paldies, jo 2011.gada nogale un 2012.gada sākums viennozīmīgi bija labākie, kādi man līdz šim bijuši ((: tik ļoti daudz kas jauns `n awesome notikās, ka ne uzskaitīt. paldies arī ddc, gw un pnn par awesoooome pasākumiem `n kompāniju, `n ūdens glāzēm :D galdus gan jums vajag stabilākus, for sure

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

šo video es te vienkārši neeeeevarēju neielikt, atceroties, kā mums ar Alisi beidzās 2010tais :D

un beidzot – mana šī brīža mīļākā pērle galaktikā! :D vēl ilgi smiešos, šo dziesmu dzirdot

sagaidījām

pamatojoties uz teicienu “kā jauno gadu sagaidīsi – tā pavadīsi”…

visnotaļ bieži tikšu nolieta ar šapmanieti, iepazīšos ar ļooooti daudz jauniem cilvēkiem no malu malām, kuru vārdi atmiņā nepaliks ilgāk par pirmajām piecām sekundēm (ja arī vārdus atcerēšos, tad sejas jau būs aizmirstas), šotiem pa virsu uzdzeršu tekilu, satikšu daudz sen nesatiktu cilvēku, piemēram, bijušos klasesbiedrus un vēl jo senāk bijušos skolasbiedrus, kas uzrodas no zila gaisa, nu, vismaz pa greenwood trepēm nekritīšu tik bieži kā 2011.gadā… vēl būs neaizmirstami trakas ballītes, dejas līdz rīta gaismai, kārtējās iepazīšanās makdonaldu rindās, ēēēēēdiens, daudz traku stāstu, ko pastāstīt… ā, un vēl jau arī kkādi random cilvēki, kuri mani pazīst, bet man nav ne jausmas kā… -_-

man liekas, ka būs labiiiiiiiiiii

lielais paldies visiem bumbulīšiem, kuri pēdējās 3 dienas sagaidīja ar mani jauno, nejēgā trako gadu (((:

un šitais labai atmiņai no dirty deal 30.12. , haha