legend… – wait for it –

bet visa iesākumā šis

jau kopš dienas, kad sākās sarakste ar nosaukumu, kuru es atkal neatceros, es solu, ka pienāks diena, kad tiks izdota grāmata. tomēr grāmatai tajā visā pārāk daudz cenzūras cienīgu materiālu… tomēr laiks joprojām iet un es joprojām saku, ka izdošu grāmatu. jau sen vien velns zina, par ko tā īsti būs. un jo dziļākā peklē ir noslēpts noslēpums – kad. bet tieši tāpēc ar kaut ko beidzot ir jāsāk. un, lai piedod man jaunkundze, kuras vārdu es varu arī mainīt, bet visi tāpat zinās, kas ir šo sarunu līdzdalībniece… varbūt grāmatas vietā izstādi uztaisīt?

1 2 4 5 image IMG_0606 IMG_1014 IMG_1185 IMG_1195 IMG_1198 khm
3

 

 

 

kā zivi pret zvīņām glaudīt jeb stāsts par to, kā latvju bāleliņi uz Dāniju brauca

*„what’s in there?” – „šnābs with vodka” – „what’s the difference?” – „one is šnābs, one – vodka”
*„i’m like radio because i’m still talking when no one is listening”
*„swedish krones change?”
*„Dānijā vilcieni ir tik neglīti kā tu”
*„nu, tās cūkas, kuras degustē… nē, eksperimentē” – „tu domā kāmīšus?”
*„tev viss kārtībā?” – „jā…” – „tad kāpēc tu tā izskaties?”
*„baigā onkulīte iekāpa”
*„arī tava seja ir netīrāka par poda vāku”
* *atveras alus* „galvenais ātri paņem mutē!”
*„ko jūs šodien darījāt?” – „gandrīz aizbraucām līdz mazajai nāriņai”
*„mums čipsi ir?” – „jā, kaut kur zem galda. paņem slotu un saslauki”
*„reku tehniskā skola” – „pēc ķiverēm spried?” – „nē, pēc tā, ka tur rakstīts, ka tā ir tehniskā skola”
*„tev tur, aiz krūštura, vēl kaut kas ir iekritis?” – „jā, šķēle” – „Andris?”
*„visi esam mākslinieki, tāpēc mums tā ir bohēma, nevis nodzeršanās”
*„viņiem ir maskas!” – „nē, viņi vienkārši ir melni”
* *Alise runā pa telefonu* “pasveicini viņu no manis…” – “tev sveicieni no visiem!”
* *Santa runā pa telefonu* “pasveicini viņu no manis…” – “tev sveicieni no visiem!”
*„beer is the answer, but i can’t remember the question”
*on horse un off horse
*„paldies tev, vējamāt!”
*„tāda riepa uzēsta, ka nevaru vairs paelpot”
*”viņam mugurā ir pieci džemperi” – “nē, divi krekli un trīs džemperi”
* *piebrauc divas ugunsdzēsēju mašīnas, Alise paskatās pa logu* „nekas, pie trešās sāksim uztraukties”
*„es gribu būt mednieks” – „ko tu medīsi?” – „medījumus”
*„kā zivi pret zvīņām glaudīt”
*„idritvai šaizīt”
*„tas bija zviedru joks…” – „tu gribi teikt, ka viņiem nav humora izjūtas?”
*„ātri tā lidmašīna izlidoja. tik ātri, ka pat aizmirsa koferus paņemt”

Placebo bija laba zālīte truša dvēselei. dāņu šnābs gan nebija. been there, done that! 

danska

kā būtu ar nē? jeb īsumā par to kā Opelis uz Slovākiju brauca

* ‘visi skatās tā, it kā mēs ar vecu Opeli brauktu uz Slovākiju’
* ja kaut kas nav, tad tas palika uz mašīnas jumta (atkal)
* pa kreisi mēs redzam govis, pa labi – kapus, priekšā – traktoru /Polija/
* ‘tu redzēji to reakciju? tā bija ātrāka par erekciju’
* ‘čurāju un man kabatā navigācija saka ‘now turn right’’
* Polijā jārunā angliski, krieviski un vāciski, lai beigās ar zīmju valodu dabūtu telts vietas
* ‘es tev uzpīšu bizīti, iedod skoču’
* pirmie vārdi iebraucot Slovākijā: ’bļ*, mūs te novāks!’
* meklējām, kur uzcept desiņas, tā vietā nejauši uzkāpām Tatros (@aismaaa precizējums – kāpām cept desas. aizmirsām desas mašīnā, tā vietā paņēmām pīpi, giču, stabuli un aliņus un uzkāpām pie Guru)
* kā angliski ir triperis? – tripping, jo no pārāk lielas tripošanas var dabūt triperi
* mašīnas bagāžnieka rooming – ‘when she’s not watching i can po*uj’
* ir vienmēr jauki cerēt, ka bremzes pašas salabosies. jo īpaši, ja atrodies kalnos un starp bāņiem…
* jo lielāka iespēja ir satikt exchange punktā čali, kurš pazīst latvieti, nekā uz ielas kādu, kurš runā angliski /Slovākija/
* kā būtu ar nē?
* jo Polijā viss atrodas 50 km attālumā. un tad vēl 50. un vēl. un vēl…
* Tatros parādījām perfektu tūristu piemēru – kāpām kalnos ar aliņiem rokās, ūdenspīpi, ģitāru un stabuli, tik mežrags palika mašīnā
* uz kuru pusi pēc tam vajadzēs griezt? pa labi? pa kreisi? – uz vienu…
* jo omes ielām pāri iet var tikai ar bonbongām /Polija/
* we’re from Poland and we love you /kempinga kaimiņi /Slovākijā/
* ‘you’re from…’ – ‘Opel’
* peldēties ezerā Tatru augšā – neslikti
* bieži negadās benzīntanka tualetē atmazgāt kečupu no toksiskas paprikas desas…
* un vēlreiz, ja nu kāds nesaprata – nepērciet paprikas desu
* po*uj, pīkšķis
* ‘līdz Rīgai varam citādāk arī netikt’ – ‘nu neko, visu jau nevar gribēt’
* ‘te var nolikt mašīnu un tad iet na*uj’
* īsumā par opeli tatros – 1. ‘brīnums, ka mēs riteņbraucēju apdzinām’ 2. ‘mūs apdzen pat mūķenes, kas iet ar kājām’

2460 km – DONE!
cheers!

tatri

eu só quero escrever em outro idioma

es pēdējās divas trīs dienas kopš atgriešanās no Vecmuižas jūtos kā tas stulbais tauriņš mūsu istabā, kurš to tik vien darīja kā triecās stiklā, lai arī blakus bija pavērts logs. nē, drīzāk es esmu kā apdullusi muša. tā būs vienkāršāk

pēdējās dienās sāku lasīt vienreizēju grāmatu. tik vienreizēju, ka nereti to pazaudēju. manuprāt, tāpēc, ka kādam labpatikās man to nogopīt… lai nu kā. grāmata ir pie manis un varu padalīties ar pērlēm iz tās

– Džeik, es nevēlos kļūt vecs. Es vēlos vienmēr no rīta pamosties un just, ka mani gaida kaut kas liels, aiz stūra, aiz kalna. Es gribu allaž atcerēties – ja stāvēšu mierā, kaut vai tikai mirkli, tad jau pēc dažiem jardiem kaut ko zaudēšu. Negribētos jebkad pieķert sevi domājam “Kāda gan jēga šķērsot ielu?” Tās ir beigas visam, kad meklējumi vairs neko nenozīmē. Kad tu sēdi laimīgs, atzvēlies krēslā, apmierināts ar to, kas ir – tas nozīmē, ka esi kļuvis vecs.

 

– Vēlos, kaut zinātu, kā turēties pie lielām lietām, nevis pieķerties nebūtiskām.

 

– Tev ir labi runāt, – es turpināju. – Visus šos gadus esmu notērējis veltīgi, kurpretī tu tos esi pavadījis, dzīvodams un mīlēdams, ne par ko neskumdams. Tu esi jucis, muldēdams par mežu un puķēm dārzā. Tad jau tu neko neesi sapratis? Cik man ir bijis grūti, dzīvojot pie vecākiem, kas nesaprot un neatbalsta. Un kur tu pārlaidi pēdējos piecus gadus?

Džeiks kādu brītiņu gaidīja.

– Es biju cietumā, – viņš atbildēja.

/Dafne di Morjē “Mums bija reiz viss”/

ar to dārgie draugi un acuraugi es no jums atvados uz nedēļiņu, kuru pavadīšu virzoties kaut kur Slovākijas virzienā, kur mani vedīs opeļa ekspedīcijas komanda :) cheers!

http://ask.fm/therandomp

– cik viņam gadu? – viņam ir draudzene! #sweetmmrs @MuffinAlice @elizabetediana

pirms gada man divas vienreizējas draudzenes (aka Alise & Diāna) uzdāvināja dāvanu, kuru šorīt atkārtoti pārlasīju. pērles!

‘seksīgi ir tie čaļi, kuri prot ielikt divdabja teicienu komatos. tad nu iedzersim par viņiem!’

‘- beidz ēst! – nevaru, man celulīts jāpabaro’

‘- kur prāts bija banānus fkn somā bāzt? – somas apakšā… – nē, tur viņi paši ielīda’ (haha, kā reiz apsvēru domu uz festiem atkal banānus paņemt, līdz šo atcerējos…)

‘čau, man tev jāuzraksta kaut kāda huiņa. tad te nu būs – HUIŅA’

un tas episkais brīdis, kad telefonsarunas laikā Diāna pēkšņi kaut kur pazūd un fonā skan balss ‘paga, man telefons dekoltē iekrita…’

13062013460

http://ask.fm/therandomp

achtung achtung achtung

nav ne jausmas vai uzrakstīju pareizi, bet man vienkārši patīk visādus vārdus pēdējā laikā atkārtot trīsreiz. kā saka mans tētis – tikai tā cilvēku var pārliecināt

labi, cik var piegružot twitteri ar lietām, kas nevienam neinteresē, labāk piegružošu ne tikai to vienīgo

pirmkārt, tagad, kad ir palikušas četras nedēļas (jap, es atkal par to pašu, chiiiiiiiiill, šitajā vēl tikai četras (ČĒĒĒTRAS [nu tā, lai jums riktīgi paliek atmiņā]) nedēļas klausīsieties), es tā riktīgi pēkšņi apzinājos cik forši būs tikt prom no visa, kas bijis pēdējos 12 gadus. tā, vienkārši, vienā dienā. eh, kādas prieka dejas dejošu. vienkārši viss, basta, finito, endo. nezinu nevienu citu valodu un tās pēdējās arī droši vien nebija nekādas īstās… ://

labi, tālāk

izlasīju vienu awesome interviju. nē, es meloju. es to interviju vēl neesmu pat iesākusi lasīt, tā šobrīd ir iesprūdusi starp vēl piecdesmit atvērtām cilnēm (cik stulbs vārds), bet man ļoti patika tas citāts, kas bija zem titulbildes šai intervijai

Laikmetā, kad valda informācijas un mantu kults, jaunajā kapitālismā, kad vecās vērtības ir sagrautas un jaunās vēl nav radītas, mēs skaļi bļaustoties par jēdzieniem “brīvība” un “demokrātija, esam zaudējuši jelkādu sapratni par šo jēdzienu nozīmi, uzskata dzejnieks Edvīns Raups

(jā, twitterī tāda smagi saīsināta versija, sitiet mani maigi)

bet nu jā. atgriežoties pie… ā, nē, man vairs nav ko teikt

vienīgi, ka šī dziesma varētu skanēt pēdējā zvana laikā

http://ask.fm/therandomp

februāris – marts – aprīlis – maijs

pēdējās dienās ir pārņēmusi tā sajūta, ka gribas skriet uz visām pusēm. dienas tik ātri nāk un iet, bet paspēt gribas tik daudz!

piemēram,

man gribētos kā Flērai pamācīties Nepālā (https://vimeo.com/41910402)

tāpat man neizsakāmi gribētos pabūt arī Taizemē (https://vimeo.com/57663076)

bet ne jau tikai ar mētāšanos pa pasauli aprakstāma mana vēlme ‘skriet’. tikpat ļoti es vēlos arī izlasīt visus Zentas Mauriņas rakstus, sadraudzēties ar tehnoloģijām, aiziet uz Latgalīti, uztaisīt šokolādes kūku, patripot ar riteņiem pa Latviju, biežāk rakstīt bloga ierakstus, nosauļoties zeltaini brūnai, tikt atpakaļ pie sarkaniem matiem, nopirkt jaunu kleitu un… ko tik man negribas! vispatīkamākā pāri visam tomēr ir apziņa, ka to visu laika gaitā noteikti arī izdarīšu :)

http://ask.fm/therandomp
https://vimeo.com/user7538189/likes

…kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla

dažreiz liekas, ka šī pusgada nemaz nav, ka tas ir tikai tāds viens liels solis no Ziemassvētkiem uz jūniju un visi tikai minstinās to spert. tagad visiem tas, kas nav interesējis pēdējos gadus, neinteresē vēl vairāk, visi (like visi, pat tie, kas par tādām lietām nerunā), ir sākuši runāt par to, ko darīs pēc šī gada, liekas, ka pieci mēneši grozās vien ap izlaidumu kleitām, balsojumiem par ballēm, priekšnesumu mēģinājumiem, augstskolu izvēlēm un visu pārējo, par ko visiem riebjas runāt un klausīties, bet tas tāpat notiek. kā Diāna teica, vairs nav tā sajūta “nākamgad”. tas, laikam, arī ir visforšākais. pārmaiņas! šis viss pusgads man apkārt ir kā viena liela svētdiena. nesūdzos, man svētdienas patīk :)

p.s. ja jūsu svētdiena tomēr negrozās ap pārmaiņu jautājumiem, ziemas miegu vai, gluži otrādi, šīs skaistās dienas izbaudīšanu, no sirds iesaku noskatīties to izslavēto The Perks Of Being A Wallflower, ir laba. bet laba ir arī Candy, Submarine, un… vispār labāk kādu grāmatu palasiet