– cik viņam gadu? – viņam ir draudzene! #sweetmmrs @MuffinAlice @elizabetediana

pirms gada man divas vienreizējas draudzenes (aka Alise & Diāna) uzdāvināja dāvanu, kuru šorīt atkārtoti pārlasīju. pērles!

‘seksīgi ir tie čaļi, kuri prot ielikt divdabja teicienu komatos. tad nu iedzersim par viņiem!’

‘- beidz ēst! – nevaru, man celulīts jāpabaro’

‘- kur prāts bija banānus fkn somā bāzt? – somas apakšā… – nē, tur viņi paši ielīda’ (haha, kā reiz apsvēru domu uz festiem atkal banānus paņemt, līdz šo atcerējos…)

‘čau, man tev jāuzraksta kaut kāda huiņa. tad te nu būs – HUIŅA’

un tas episkais brīdis, kad telefonsarunas laikā Diāna pēkšņi kaut kur pazūd un fonā skan balss ‘paga, man telefons dekoltē iekrita…’

13062013460

http://ask.fm/therandomp

Advertisements

grozi kā gribi…

– manā dzīvē jau izsenis pierādās teiciens “kā Jauno Gadu sagaidīsi, tā pavadīsi!”

atskatoties uz pagājušā gada 31.12. un 8.01. (ko es darīju tās septiņas dienas… par to vēsture klusē) varu teikt vien to, ka tā arī tas 2012.pagāja – iesākās ar nenormāli trakām ballītēm, kad ar Diānu Jauno gadu sākām sagaidīt jau… 26.12.? un tā pieaugošā kompānijā turpinājām līdz pat 1.01. (ja ne vēl ilgāk, jo, kā jau minēju, vēsture klusē par to, ko es darīju tās septiņas dienas…), iesākās vētraini. turpinājās ne mazāk traki. pirmais pusgads tika noballēts, tad es atradu chaulu (vai arī tā atrada mani…), tur es satiku nenormāli fantastiskus cilvēkus, ar kuriem tika pavadīta neizsakāmi kolosāla vasara, pēc vasaras dzīvē iesākās miera periods, ko pēc tik traki vētraina laika nevarēja nevēlēties. izskatās, ka šis Jaunais Gads tiks sagaidīts manu vismīļāko draugu kompānijā, kas liecina vien par to, ka nākamais gads arī noteikti būs fantastisks

ilgstoši visiem stāstīju, ka nekas manā dzīvē nebūs kolosālāks par 2010.gadu, bet ziniet… laiki mainās, cilvēki nāk un iet un šoreiz tā vien gribas teikt, ka šis gads patiešām pārsit visus līdz šim! atliek vien minēt, ko nesīs nākamais gads…

es nevarēju atrast vienu bildi, kas raksturotu šo gadu vislabāk (jo Zelta Alus pudeles man reklamēt negribas), tāpēc iztiksiet ar dziesmu, kas arī mani jau izsenis pavada traki labos notikumos :)

 

mad world

I:  a man arī tikko sirds iesāpējās
bet tas laikam tāpēc, ka sāk aptaukoties

D: man sāp tur, kur ir sirds
tikai otrā pusē

I: kāpēc man ienāca prātā akna?
kas man par * telpisko domāšanu?

*turpmākā saruna tiek cenzēta, viss, ko jūs lasīsiet, izskatīsies kā viens liels pĪĪĪĪĪ*

bet vispār diena sākās ar ideju, ka man riktīgi gribas piepildīt kādu ideju. vēl mazliet iepriekšāk – ar … neatceros, īstenībā. bet tad es atklāju atlantīdas okeānu un viss mainījās. ā un jā, gribēju dejot pie šīs dziesmas. joprojām gribu…

kas notika sarunas beigās? well. some things you get to know. some – don`t

īstenībā šodiena vispār tāda revolucionāra. nepārtraukti saku vārdu īstenībā. it kā kaut kas varētu manā pasaulē arī neīstenībā būt. vēl es atklāju, ka nemāku izrunāt ne tikai vārdu “world”, “available” un “girl”, bet arī “women”, jo, kā man kursos samācīja, to patiesībā izrunā kā “wImen”, a es lose domāju, ka women ir women. or whatsoever. pieļauju, ka jums smagi neinteresē

http://ask.fm/therandomp

P.S. ES ŠONAKT SAPŅOJU PAR KUĢIEM !

let the new legends be born

tā jau tās tradīcijas veidojas

iesākumā tu sāc mācīties vidusskolā un, neko ļaunu nedomādams, nolem svinēt valsts svētkus ar nu jau vecajiem skolasbiedriem – jātiekas taču ir! tā nu jūs aizsvinaties, līdz brīdim, kad salūts sprāgst vien tv ekrānā aiz muguras – kas nokavē, tas nepaspēj

maza bēda, jo vēl jau ir nākamais gads. tad skolasbiedri savācas vēl kuplākā skaitā un iekaro vietas, par kurām tagad stāsta vien senas teikas. un pat salūts tika redzēts! nu, vismaz tā cilvēki runā…

trīs lietas labas lietas, bet līdz ar to trešo dzimst arī jaunas tradīcijas. skolasbiedri paklīduši kur kurais, rodas jaunas kompānijas, kas savācas vēl kuplākā skaitā un operatīvāk, kā līdz šim pieredzēts. tāds vakars sākas ar nekaitīgiem tvītiem, kas pazīstami kā “i gotta feeling”. nu, tādiem kā šis

nākamais rīts ir liktenīgais – tad tu saproti, kādas leģendas tagad ir dzimušas, kādas tradīcijas turpmāk būs jāietur, apjēdz, ka tur, jaunībā, bija vieglāk. toreiz, kad vēl nebija atklātas festivālu īpašās kombinācijas. toreiz, kad neviens nezināja gangnam style. toreiz, kad četras meitenes nekaitīgi atzīmēja svētkus. toreiz, kad zāle bija zilāka un debesis zaļākas

tā nogurt var tikai no svētkiem…

p.s. visforšāk ir fotogrāfēties piebāztā liftā . lūk, pierādījums

http://ask.fm/therandomp

liriskā pirmdiena

šodien tāda sajūta, ka gadiem būtu kuģojusi pa vētrainām jūrām un tagad gribas reāli noparkoties kaut kādā nekurienes salas krastā. nē. īstenībā gribas noparkoties mājās. vienkārši mājās. tur, kur es biju pirms gadiem diviem, trim. tajā cilvēkā. dīvainākais ir tas, ka lielākā daļa šī ieraksta lasītāju mani nemaz tādu nepazīst :) nez, kurš no jums maz var iedomāties mani ar kastaņbrūniem matiem, ar puķainām istabas sienām, ļoti klusu un miermīlīgu, kā cilvēku, kuram vārds ‘Vecrīga’ saistās ar vecām mājām, kā cilvēku, kurš vispār pusi šīs pasaules vārdu nemaz nepazīst vai vienkārši negrib dzirdēt. toreiz bija tik silti, mierīgi un labi. nav jau tā, ka tagad būtu slikti. varbūt ir pat pārāk labi, neesmu tā pieradusi

a varbūt… varbūt arī bullshit. un man tomēr gribas oranžus matus

http://ask.fm/therandomp

tas bija sen un tā vairs nav taisnība

es nedaudz ticu, ka beigas nevar apturēt. ja kaut kam ir lemts beigties, tas beigsies šā vai tā

neizskaidrojami ir tas, kā es šodien pie tāda secinājuma nonācu, bet es atklāju, ka šodien ir tāds kā anniversary kādam senam notikumam, un atcerējos to dienu toreiz… tos tauriņus un sajūtu BEIDZOT (lai gan… nebiju jau diži ilgi gaidījusi, ja godīgi). atceroties tādas lietas, sapratu, ka kopš tā laika patiešām neesmu vairs tik naivi… paļāvusies(?) uz kaut kādu nebūt kārtību pasaulē. ja tagad tā aizdomājos, tad man vispār reti tā gadās, bet tā bija viena no tādām reizēm

tas anniversary bija sākumam, ne beigām. bet tikko sapratu, ka arī beigām ir šodien ir svētki, tikai ievērojami lielāki. bez diviem mēnešiem gads. laikam man tie sešpadsmitie datumi un svētdienas kaut ko tomēr slēpj… ja vien manī neslēptos tāds optimists, es, iespējams, šobrīd galīgi sagruzītos par to, ka viss nenotiek tā, kā man to gribas, bet šī svētdiena bija pārāk uzlādējoši skaista, lai tagad par to gruzītos

rūgts ir ne tikai analgīns
bet arī dzīve ziniet
nevajag zaķi nesteigsimies
neatvadīsimies

Elsbergs

un jā, šī dziesma ir piemērota šim ierakstam, lai arī neviens no jums tā noteikti nedomā. it`s just how it is

šodien uz dzeju un runāšanu panesos, paldies, zāles

http://ask.fm/therandomp

‘kā būtu, ja…’

šis bezgala garais stāsts jūsu dzīvēs mainīs tieši neko, toties man ļaus pastāstīt, cik forši ir, ka ir tāda lieta kā izvēles brīvība

ja nu tomēr ziņkārība ir pārāka par dārgo laiku, fonā noteikti ir jāskan šim vai pietiks arī ar lietu

viss aizsākās ar to, ka 22.autobusā devos nezināmā virzienā. tur sev priekšā ievēroju kādu pavecu tūristu pārīti. opis tāds omulīga paskata, ar stilīgu hūti galvā, brūnām, siltām acīm, ome glaunu matu sakārtojumu, vērīgu skatienu un karti rokā. lūk, brīdis, kad atcerējos, ka bija laiks manā dzīvē, kad vēlējos doties studēt ārpasaulē. atcerējos arī iemeslu kāpēc. par to gan būtu cits stāsts, bet šis pāris manā prātā atkal uzjundīja šo vēlmi kaut uz kādu dzīves gadu apostīt gaisu siltākās zemēs…

pēc visnotaļ ilga laika sprīža, kad jau biju nedaudz atgriezusies realitātē un jauko pārīti aizmirsusi, pagāju garām RDKS. tajā brīdī es zināju, ka uzrakstīšu šo rakstu. aizdomājos par to, kā būtu, ja es 7.klasē būtu aizgājusi uz šo skolu – cik ļoti daudz kas būtu savādāk. (turpmāk pirms vārda “nebūtu” nelikšu ‘nekad’, jo kas zina…) un tomēr – es  nebūtu satikusi kristu, līdz ar to – nebūtu tajā liktenīgajā gadā aizdevusies uz fono. nebūtu pagalam ļoti mainījusi savu dzīves uztveri, iepazinusi jaunu kosmosu. es nebūtu aizgājusi uz trešo. 29.decembris nebūtu bijis tāds, kāds tas bija. galu galā – gandrīz gads manas dzīves nebūtu bijis tik traks, ka es pēc tā vēlētos radikālas pārmaiņas. un tieši šis ir tas punkts, kad es nonācu tur, kur šobrīd esmu. nevar teikt, ka ir izdarītas pareizas vai nepareizas izvēles. galvenais, ka tās mani ir novedušas brīdī, kad apzinos, cik laimīga esmu tur, kur esmu! ja kaut mazākais posms būtu bijis citāds, arī šodiena mainītos, tas fakts. bet, pa lielam atskatoties uz notikušo, es pasitu sev pa plecu par to, ka toreiz, tajā senajā 7.klasē, noraustījos un neaizgāju no 93. globāli uz to skatoties – tas bija tas brīdis, tas lēmums, kas mani noveda tur, kur esmu. protams, viss būtu bijis savādāk arī tad, ja es neaizietu uz PP koncertu, ja mēs ar Alisi neatgrieztos FZ, ja es neuzietu Ulda & Egila video & so on… par to pašu RDKS gan runājot – ironiskā kārtā dzīve man nepārtraukti piespēlē aizvien jaunu pazīšanos no šīs skolas…

bet kāpēc bija tas stāsts par pārīti? jo sapratu, cik ļoti, ļoti daudz ir variantu tam, ko un kā darīt. vispār, par pilnīgi, pilnīgi visu. tāpēc es esmu no tiem cilvēkiem, kas tic liktenim un klausās sirdsbalsī. ir pārāk daudz izvēles, kuras mūs nenovestu pie laimīgām beigām, ja vien nebūtu kaut kāds kosmosa dzinulītis, kas mums liek aiziet pareizajā virzienā. un jā, es ticu laimīgām beigām!

dzīve man ir pierādījusi, ka skriešana ar galvu sienā ne vienmēr atmaksājas, un tomēr – tā vismaz ir visnotaļ jautra padarīšana :)

http://ask.fm/therandomp

children of revolution #playlist

ja paskatās uz manu playlisti, ir redzami pāris lieli krahi manā dzīvē, kas manā mūzikas gaumē ir ieviesuši tādas bombas, ka ne mēli norīt… ar vārdu ”krahs” nebija domāts kaut kas slikts. just some changes. šonakt varbūt nedaudz tas atkal notika. pirmā lielā reize šajā jautājumā bija pirms tiem pašiem diviem gadiem, kad manā mūzikas dzīvē bija masu genocīds. nedaudz pat skumji paliek, atceroties, ko līdz tam klausījos… toreiz arī noskatījos the boat that rocked pirmoreiz (hashtag – jānoskatās obligāti). aptuveni pusgadu vēlāk bija vēl viena revolūcija, kad es ieslīgu vēl vecākā mūzikā, mūsdienu playlistes nepārzinot tikpat kā nemaz, neņemot vērā pāris underground grupas. laika gaitā pēc tam atkal samaitājos, jo pārāk daudz kas manā dzīvē nāca un gāja, lai es vispār pati saprastu, kas manām ausīm un apziņai patīk. tad pienāca chaulas laiki, kas arī kaut ko ļoti mainīja. tur nedaudz atgriezās mūsdienas un 21.gadsimta es-nemāku-spēlēt-normālus-intrumentus-tāpēc-vienkārši-bliezīšu-pa-pogām. šonakt es atkal iekritu vecajā mūzikā, tā, galīgi smagi. par to jāpateicas tam, ka jau n-to reizi savā dzīvē noskatījos to pašu veco, labo the boat that rocked (un paldies Ričam par pierunāšanu..!). tagad pilnīgi noteikti esmu gatava atkal kāpt jaunā ērā, kas, kārtējo reizi, izrādīsies galīgi vecāka par visām pārējām kopā ņemtām :)

un nē, turpmāk redzamais nav tā galīgi vecā ēra. divi gadi retrospektrā

roka necēlās pievienot bangarang, call me maybe, too close un tamlīdzīgus hitus, kas, par spīti manai skepsei, šo vasaru pavadījuši

http://ask.fm/therandomp

kill me, if u dare

pēc ilgiem laikiem kkāds esļotigribunekadnosegasnelīstārā noskaņojums uzmācies

parasti ir vienalga un pēc brīvdienām autopilotā dodos atpakaļ mācībās un tā tālāk, bet šoreiz brīvdienas bija tik labas, ka gribas viņās palikt mūžīgi. gulēt, ballēties, gulēt, dzert, ballēties, ēst un gulēt, gulēt, gulēt. vēl arī dejot un tā. bet nu lidot gan vairs negribu mācīties. with that sh*t i`m done, hahah.

paldies par foršo jauno gadu, paldies par foršajām ballītēm un dejām, un pasākumiem, paldies par klusumu dzīvoklī, kad es tik ļoti gribēju visu dienu gulēt, paldies par kompāniju un glābšanas riņķi, kad tas tik ļoti bija vajadzīgs, paldies par blāblāblā… man vienkārši ļoti gribējās pateikt paldies, jo 2011.gada nogale un 2012.gada sākums viennozīmīgi bija labākie, kādi man līdz šim bijuši ((: tik ļoti daudz kas jauns `n awesome notikās, ka ne uzskaitīt. paldies arī ddc, gw un pnn par awesoooome pasākumiem `n kompāniju, `n ūdens glāzēm :D galdus gan jums vajag stabilākus, for sure

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

šo video es te vienkārši neeeeevarēju neielikt, atceroties, kā mums ar Alisi beidzās 2010tais :D

un beidzot – mana šī brīža mīļākā pērle galaktikā! :D vēl ilgi smiešos, šo dziesmu dzirdot