kā būtu ar nē? jeb īsumā par to kā Opelis uz Slovākiju brauca

* ‘visi skatās tā, it kā mēs ar vecu Opeli brauktu uz Slovākiju’
* ja kaut kas nav, tad tas palika uz mašīnas jumta (atkal)
* pa kreisi mēs redzam govis, pa labi – kapus, priekšā – traktoru /Polija/
* ‘tu redzēji to reakciju? tā bija ātrāka par erekciju’
* ‘čurāju un man kabatā navigācija saka ‘now turn right’’
* Polijā jārunā angliski, krieviski un vāciski, lai beigās ar zīmju valodu dabūtu telts vietas
* ‘es tev uzpīšu bizīti, iedod skoču’
* pirmie vārdi iebraucot Slovākijā: ’bļ*, mūs te novāks!’
* meklējām, kur uzcept desiņas, tā vietā nejauši uzkāpām Tatros (@aismaaa precizējums – kāpām cept desas. aizmirsām desas mašīnā, tā vietā paņēmām pīpi, giču, stabuli un aliņus un uzkāpām pie Guru)
* kā angliski ir triperis? – tripping, jo no pārāk lielas tripošanas var dabūt triperi
* mašīnas bagāžnieka rooming – ‘when she’s not watching i can po*uj’
* ir vienmēr jauki cerēt, ka bremzes pašas salabosies. jo īpaši, ja atrodies kalnos un starp bāņiem…
* jo lielāka iespēja ir satikt exchange punktā čali, kurš pazīst latvieti, nekā uz ielas kādu, kurš runā angliski /Slovākija/
* kā būtu ar nē?
* jo Polijā viss atrodas 50 km attālumā. un tad vēl 50. un vēl. un vēl…
* Tatros parādījām perfektu tūristu piemēru – kāpām kalnos ar aliņiem rokās, ūdenspīpi, ģitāru un stabuli, tik mežrags palika mašīnā
* uz kuru pusi pēc tam vajadzēs griezt? pa labi? pa kreisi? – uz vienu…
* jo omes ielām pāri iet var tikai ar bonbongām /Polija/
* we’re from Poland and we love you /kempinga kaimiņi /Slovākijā/
* ‘you’re from…’ – ‘Opel’
* peldēties ezerā Tatru augšā – neslikti
* bieži negadās benzīntanka tualetē atmazgāt kečupu no toksiskas paprikas desas…
* un vēlreiz, ja nu kāds nesaprata – nepērciet paprikas desu
* po*uj, pīkšķis
* ‘līdz Rīgai varam citādāk arī netikt’ – ‘nu neko, visu jau nevar gribēt’
* ‘te var nolikt mašīnu un tad iet na*uj’
* īsumā par opeli tatros – 1. ‘brīnums, ka mēs riteņbraucēju apdzinām’ 2. ‘mūs apdzen pat mūķenes, kas iet ar kājām’

2460 km – DONE!
cheers!

tatri

Advertisements

eu só quero escrever em outro idioma

es pēdējās divas trīs dienas kopš atgriešanās no Vecmuižas jūtos kā tas stulbais tauriņš mūsu istabā, kurš to tik vien darīja kā triecās stiklā, lai arī blakus bija pavērts logs. nē, drīzāk es esmu kā apdullusi muša. tā būs vienkāršāk

pēdējās dienās sāku lasīt vienreizēju grāmatu. tik vienreizēju, ka nereti to pazaudēju. manuprāt, tāpēc, ka kādam labpatikās man to nogopīt… lai nu kā. grāmata ir pie manis un varu padalīties ar pērlēm iz tās

– Džeik, es nevēlos kļūt vecs. Es vēlos vienmēr no rīta pamosties un just, ka mani gaida kaut kas liels, aiz stūra, aiz kalna. Es gribu allaž atcerēties – ja stāvēšu mierā, kaut vai tikai mirkli, tad jau pēc dažiem jardiem kaut ko zaudēšu. Negribētos jebkad pieķert sevi domājam “Kāda gan jēga šķērsot ielu?” Tās ir beigas visam, kad meklējumi vairs neko nenozīmē. Kad tu sēdi laimīgs, atzvēlies krēslā, apmierināts ar to, kas ir – tas nozīmē, ka esi kļuvis vecs.

 

– Vēlos, kaut zinātu, kā turēties pie lielām lietām, nevis pieķerties nebūtiskām.

 

– Tev ir labi runāt, – es turpināju. – Visus šos gadus esmu notērējis veltīgi, kurpretī tu tos esi pavadījis, dzīvodams un mīlēdams, ne par ko neskumdams. Tu esi jucis, muldēdams par mežu un puķēm dārzā. Tad jau tu neko neesi sapratis? Cik man ir bijis grūti, dzīvojot pie vecākiem, kas nesaprot un neatbalsta. Un kur tu pārlaidi pēdējos piecus gadus?

Džeiks kādu brītiņu gaidīja.

– Es biju cietumā, – viņš atbildēja.

/Dafne di Morjē “Mums bija reiz viss”/

ar to dārgie draugi un acuraugi es no jums atvados uz nedēļiņu, kuru pavadīšu virzoties kaut kur Slovākijas virzienā, kur mani vedīs opeļa ekspedīcijas komanda :) cheers!

http://ask.fm/therandomp