izsmēlu savu dziļo domu

es noteikti būšu pārāk slinka, lai jebkad dzīvē iestātos režisoros, uztaisītu savu izrādi vai kaut nopietni līdz tam aizdomātos. tāpēc es vienkārši turpināšu iet uz teātri un sapņot “kā būtu, ja…”

piemēram, pēc šodienas vājprāta es sapratu, piemēram, to, ka… man būtu pārāk gari jāraksta, lai pastāstītu. iesaku jums aiziet uz Vau!!! bet īstenībā neiesaku gan. jums nepatiks. bet es vismaz savam sirdsmieram sapratu, ka vājprāts tomēr vēl pastāv, lai arī, kā izrādē minēts, neviens nav pilnīgi vājprātīgs, jo mēs visi, diemžēl, esam pārāk normāli

“dažreiz gribētos, lai viņas kājām pārbrauc vilciens. varētu viņu visu dzīvi uz rokām nesāt”

“sākumā uz tevi skatās sega, tad manekens iziet pastaigāties. kāpēc kastes klusē, it kā neko nebūtu redzējušas?!”

bet ir kruti. es gribētu būt režisors kaut tikai tāpēc, lai varētu bieži iet uz teātri un sēdēt pirmajās rindās

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s