liriskā pirmdiena

šodien tāda sajūta, ka gadiem būtu kuģojusi pa vētrainām jūrām un tagad gribas reāli noparkoties kaut kādā nekurienes salas krastā. nē. īstenībā gribas noparkoties mājās. vienkārši mājās. tur, kur es biju pirms gadiem diviem, trim. tajā cilvēkā. dīvainākais ir tas, ka lielākā daļa šī ieraksta lasītāju mani nemaz tādu nepazīst :) nez, kurš no jums maz var iedomāties mani ar kastaņbrūniem matiem, ar puķainām istabas sienām, ļoti klusu un miermīlīgu, kā cilvēku, kuram vārds ‘Vecrīga’ saistās ar vecām mājām, kā cilvēku, kurš vispār pusi šīs pasaules vārdu nemaz nepazīst vai vienkārši negrib dzirdēt. toreiz bija tik silti, mierīgi un labi. nav jau tā, ka tagad būtu slikti. varbūt ir pat pārāk labi, neesmu tā pieradusi

a varbūt… varbūt arī bullshit. un man tomēr gribas oranžus matus

http://ask.fm/therandomp

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s