vaniļa debesīs

nezinu, tam par pamatu antarktīda aiz loga, karaliskā sestdiena ar vismīļāko cilvēku pie sāniem, nedēļas garuma bohēmas sākšanās vai kādi citi man vēl neapzināti apstākļi, bet šodiena ir ieslīgusi tādā melanholijā, ka tā vien gribas mūžīgi klausīties Sigur Ros (vai drīzāk R.E.M., vai Bobu Dilanu, vai Guns`n`Roses, vai īstenībā vienalga ko…) un turpināt izbaudīt to, kā ir attapties tad, kad esi galīgi laimīgs, ne tad, kad tā laime jau aizpeldējusi uz blakus kvartālu pie kaimiņienes Ņinas

un jā, runājot par Ņinām, nedaudz atgriežas ticība cilvēkos, kad kāda garāmejoša omīte, pārkāpjot savai krievvalodīgajai barjerai, cenšas pateikt, ka novēl daudz mīlestības un laimes (un laikam arī mazbērnus). it kā sīkums, bet patīkami

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s