vaniļa debesīs

nezinu, tam par pamatu antarktīda aiz loga, karaliskā sestdiena ar vismīļāko cilvēku pie sāniem, nedēļas garuma bohēmas sākšanās vai kādi citi man vēl neapzināti apstākļi, bet šodiena ir ieslīgusi tādā melanholijā, ka tā vien gribas mūžīgi klausīties Sigur Ros (vai drīzāk R.E.M., vai Bobu Dilanu, vai Guns`n`Roses, vai īstenībā vienalga ko…) un turpināt izbaudīt to, kā ir attapties tad, kad esi galīgi laimīgs, ne tad, kad tā laime jau aizpeldējusi uz blakus kvartālu pie kaimiņienes Ņinas

un jā, runājot par Ņinām, nedaudz atgriežas ticība cilvēkos, kad kāda garāmejoša omīte, pārkāpjot savai krievvalodīgajai barjerai, cenšas pateikt, ka novēl daudz mīlestības un laimes (un laikam arī mazbērnus). it kā sīkums, bet patīkami

 

this is how it was

šodiena, vakardiena, pēdējās nedēļas un pēdējais mēnesis

Once I had a little game 
I liked to crawl back in my brain 
I think you know the game I mean 
I mean the game called ‘go insane’ 
Now you should try this little game 
Just close your eyes forget your name 
Forget the world, forget the people 
And we’ll erect a different steeple. 

This little game is fun to do. 
Just close your eyes, i’m going too.
And I’m right here, no way to lose
Release control, we’re breaking through

tikai vieninieki, divnieki un nullītes

šī ieraksta dēļ es dušā nepavadīju ierasto bezgalību, varbūt tāpēc ir vērts to izlasīt, bet laikam tomēr nē

dažreiz ir forši iesprūst. piemēram, liftā ar cilvēku, kurš tev patīk (if you know what i mean… (and even if you don`t)), arī vasarā iesprūst ir forši, lai gan ir oktobris un man kož odi. tomēr pienāk arī tādi brīži dzīvē, kad kaut kāds mērs ir pilns un gribas vien paņem kādu aiz rokas un aizlaisties prom, tur kur ir savādāk (savādāk, nevis citādāk, ievērojiet, lūdzu, būtisks punkts)

bet, ko darīt tālāk, es īsti nepaspēju izdomāt, jo, kā redzat, no tās dušas tomēr izmetos ārā…

zinu tikai to, ka tad, kad tas mērs ir pilns, ir jālaižas lapās. jo tad, ja neaizlaidīsies, neredzēsi, kā tās lapas tev aiz muguras uztaisa to traki skaisto tornādo

http://ask.fm/therandomp

lido, zīmuli, lido

uz tās sienas kura šķir
mūsu nomodu no sapņa
pakārts spogulis
un tajā
senāk spoguļojies tu

līdz viendien pienāca kas nezin kas
un sacīja
bet tas taču ir logs nevis spogulis

/Jānis Rokpelnis/

pēdējās dienas man pārāk ļoti atgādina visādus foršus dzīves notikumus, jūtu, ka atkal sāku ierūsēt, gribas to vasaras never-ending-party noskaņojumu, bet tā vietā dažreiz ir skaisti arī satīties segās ar siltām tējām un mīļiem cilvēkiem un padarīt tieši neko

galu galā pirms pāris dienām atklāju, ka pat rudenī ir forši dzīvot (un tas nekas, ka astoņpadsmit rudeņus (mīnuss tos, kuros vēl nemācēju runāt un to apjēgt) apgalvoju pretējo…)

un šo rudeni jo krāsaināku padara fakts, ka zinu – gribot vai negribot mēs ar Alisi attapsimies, dziedot “zīmuļi lido AAAAAA”, mhm. toties varēsim uz galvas stāvēt, kur gribam un tamlīdzīgi

skaists, liels trakonams #1yearedition

labdien, man te jau gadiņš un tā. bet runa cita

pretpoli pievelkas un kas tik tur vēl nepievelkas, es nezinu, man fizikā trīs. zinu tikai to, ka man ļoti, ļoti, ļoti patīk daudz nenormāli bezjēdzīgu lietu un tikpat ļoti, tikai divreiz vairāk, ir cilvēku, kuri to nesaprot. stāsta foršā daļa – ir arī tādi, kas saprot

un šodien atkal ir tā diena, kad es miljons reizes atkārtoju vienu un to pašu vārdu un visu izsaku ar miljons apstākļa vārdiem, lai tikai citus pārliecinātu, ka pilnīgi noteikti tiešām ir tieši tā un nekā savādāk

Kurp dodas taureņi,kā viņi satiekas? Kā viņi vagu taisno un kā raksta – pa kādām līnijām,uz kuru pusi tie lasa – atpakaļ kā arābi vai vienkārši tie mētājas ar burtiem kā ziedputekšņiem,kas pie viņu kājām?
   Kā viņi piedzeras,ko viņi dara,kad piedzeras, – vai lido taisni – pavisam otrādi kā mēs,kad pillā?
   Var būt,ka tas ir skaists,liels trakonams un visi,visi kukaiņi ir gudri,vien tikai taureņi ir garā slimie un zeme žēlo viņus,dodama tiem pļavu?
   Bet varbūt tie ir Dabas Lielie Smiekli.Un daba nesmejas caur ziediem,ne caur augļiem,bet viņai uznāk taureņi kā smiekli un – vienkārši – šai zemei smejas sirds?
I.Ziedonis

SESTAIS, SESTAIS, SESTAIS

šodien tāds inside spams sāka rotēt Alises, Diānas & manā dzīvē. kā Diāna teica – šodien piedzimst mūsu blackout, jo ir pagājuši tieši 9 mēneši kopš 6.01., kas izcēlās ar visnotaļ… nu, izcēlās, īsāk sakot

un tieši šodien Alise ir izdomājusi svinēt savu dzimšanas dienu, līdz ar to mēs atkal krītam kaut kādā atkalapvienošanās eiforijā. fakin sestais, bičeeeezzzzz. legend…. wait for it…. – dary! LEGENDARY!

gribējās veco labo laiku vārdā ielikt bildi no 6.01., bet nu nē. vienīgā bilde, to vakaru raksturojošā, ko varētu parādīt, ir šī. vēl varētu parādīt milzīgo zilumu pa visu kāju un bildi ar uzpampušu roku, bet šis ir necenzēts saturs, tāpēc iztiksim

bet, ja neskatās uz to, ka šodien ir sestais, kas jau vien liecina par to, ka es aiz laimes dejoju, es aiz laimes dejoju arī tāpēc, ka šobrīd viss ir vienkārši visforšākajā scenārijā izvērties, kā vien tas būtu iespējams :) tā, kad visur redzu tikai oranžas pantēras un rozā ziloņus

priekā!

http://ask.fm/therandomp