es aizskriešu uz dienvidiem pa baltiem gubu mākoņiem

jau kādu laiku viss, ko es te varētu ierakstīt, izskatītos pēc rozā burbuļiem, vienradžiem vai gliemežiem, kā nu jums labpatīk, tāpēc es vienkārši turpināšu ieturēt klusuma brīdi. priekā!

Advertisements

stāsts nav garš, stāstam jau beigas?

ziniet, tāpat kā kafijai dažreiz piena vietā pielīst kefīrs, tāpat kā karotītes mēdz nonākt mistkastēs un Rimi kartes top par kredītkartēm, tāpat arī ir tādi stāsti, kas mēdz nebeigties, drīzāk tieši pretēji – tie vienkārši sākas no gala. un kāpēc gan nē, ja var jā, right?

groži atnākuši
vaļā
ziema aizgājusi
ciet
visa dzīve
maltā gaļā
nepāriet
un nepāriet

/i.šlāpins /

http://ask.fm/therandomp

tas bija sen un tā vairs nav taisnība

es nedaudz ticu, ka beigas nevar apturēt. ja kaut kam ir lemts beigties, tas beigsies šā vai tā

neizskaidrojami ir tas, kā es šodien pie tāda secinājuma nonācu, bet es atklāju, ka šodien ir tāds kā anniversary kādam senam notikumam, un atcerējos to dienu toreiz… tos tauriņus un sajūtu BEIDZOT (lai gan… nebiju jau diži ilgi gaidījusi, ja godīgi). atceroties tādas lietas, sapratu, ka kopš tā laika patiešām neesmu vairs tik naivi… paļāvusies(?) uz kaut kādu nebūt kārtību pasaulē. ja tagad tā aizdomājos, tad man vispār reti tā gadās, bet tā bija viena no tādām reizēm

tas anniversary bija sākumam, ne beigām. bet tikko sapratu, ka arī beigām ir šodien ir svētki, tikai ievērojami lielāki. bez diviem mēnešiem gads. laikam man tie sešpadsmitie datumi un svētdienas kaut ko tomēr slēpj… ja vien manī neslēptos tāds optimists, es, iespējams, šobrīd galīgi sagruzītos par to, ka viss nenotiek tā, kā man to gribas, bet šī svētdiena bija pārāk uzlādējoši skaista, lai tagad par to gruzītos

rūgts ir ne tikai analgīns
bet arī dzīve ziniet
nevajag zaķi nesteigsimies
neatvadīsimies

Elsbergs

un jā, šī dziesma ir piemērota šim ierakstam, lai arī neviens no jums tā noteikti nedomā. it`s just how it is

šodien uz dzeju un runāšanu panesos, paldies, zāles

http://ask.fm/therandomp

pt #2 bez dziesmas par dzīvi

* es nekad nesapratīšu, kā var skūpstīties ar ūsainu vīrieti. nu, idritvai! kaut kādai cieņai pret skūpstīšanos taču arī jābūt

* patīk matemātikas skolotājas pārliecība – ja tev ir zemāk par 7, vari neklausīties, tāpat nesapratīsi

* katrs dzīves gads atklāj aizvien vairāk patiesību dzīvē. jo vairāk atklāj – jo vairāk pohuj

* vēl viena dzīves patiesība – stāvu zemāk. un nē, ne tur, kur zobārstniecība

lai gan es meloju. tāpat kā pirms pusgada man uzmācās sarkano lietu sērga, tāpat tagad kļūstu apsēsta ar oranžo…

http://ask.fm/therandomp

keep your mind set

you`re wrong – all the stuff you said about timing, just making sense. no! because if you really love someone, it`s simple. you don`t have to wait, you don`t have to make mistakes, it just happens. then all the mistakes are forgiven, all the time is spent knowing – this is the right person! and there is no such a thing about timing! timing is just to fool yourself, to make you believe in something that will never happen.

/New Girl/

beidzot kāds man pateica to, ko es domāju. es nezinu, vai pie vainas ir rudens, nostaļģiskas atmiņas vai kaut kas galīgi cits, kas nespēj šobrīd ienākt manā prātā, bet ar šo citātu es pati sev atbildēju uz vēl neizskanējušiem jautājumiem. es esmu muļķe ne tāpēc, kā teica Vonnegūts, ka ticu, ka miers un laime virs zemes ir iespējami, bet gan tāpēc, ka es laikam mūžīgi mūžos ticēšu mīlestībai no pirmā acu skatiena. vienalga, vai tā būtu laimīga, nelaimīga, īslaicīga vai līdz kapa malai. varbūt, ja es pati tādus iespaidus nebūtu piedzīvojusi, tā neteiktu un arī simts gadus neticētu. un tāpat kā man ir sava teorija par to, ka cilvēkiem, kuri kaut reizi dzīvē izšķiras, nekad vairs nevajag būt kopā, tāpat arī no šīs kā-zibens-spertas mīlestības idejas neatkāpšos, lai arī cik ļoti dažreiz kāja paslīdētu, cerībā, ka varbūt varu gāzt pati savu teoriju… nevaru un negribu.

I spent my time watching
the spaces that had grown between us

http://ask.fm/therandomp

rīta stundai zelts mutē?

-I`m frozen and you`re dead, and I love you
-It`s a problem…
-I`ll see you in another life when we are both cats.

/Vanilla Sky/

es nezinu, kā jums ar tām rīta stundām, bet šorīt es pamodos ar tādu haosu galvā, it kā tur skraidītu daudz mazu elfu, kas tā tik vien vēlētos izlīst ārā, lai vai ko tas prasītu, un visai pasaulei pateikt tieši to, ko tobrīd domā

pt #1 bez dziesmas par dzīvi

* kāda būtu mana dzīve, ja nebūtu pēdējo 2,5 gadu? – tajā šobrīd nebūtu septiņas matemātikas nedēļā

* es nesaprotu savus kaimiņus. vienkārši nesaprotu. aptuveni tieši 18:30, 20:00 un 22:00 viņi uz visskaļāko sāk klausīties gangnam style, bet pēc tam – atkal kapa klusums. viņi tur kaut ko upurē?

* noskaidrojām, ka trešā ģimnāzija nav vēlama svara vērotājiem. tur vienmēr ir auksti un, kad tev ir auksti, tu sajūties kā bomzis un tev automātiski gribas ēst, līdz ar to – tev vienkārši visu laiku gribas ēst

daudz kas bija savādāk, kad dzīve no mana skatupunkta izskatījās šādi…

pretend like it`s 1969 forever

ir tādas situācijas, kuras nav iespējams atmudžināt. var tikai izstāties no spēles…

/Airisa Mērdoka/

paldies, vasara, tu biji ļoti forša, bet vienmēr nevar tādā leiputrijā dzīvot

kā runas klīst, ir sācies mūsu ‘pēdējais septembris’, tāpat kā pēdējais viss pārējais. nu, kā uz miršanu, apmēram. jūtu, ka šis gads paskries nemanot, tas forši, jo man tomēr labāk patīk leiputrija

http://ask.fm/therandomp