mums pieder lietus, pieder okeāns un tukšas ielas

tik neparasti ir redzēt miljardiem cilvēku kas slēpjas
zem saviem jumtiem
kad kaut kur līst un varbūt mazliet drošāk un varbūt
mazliet dīvaināk
kā parasti es uzvedos tas tikai tāpēc ka mazliet baidos
es neesmu ķeizars
neesu miljonārs es varu tikai mazliet tevi sasildīt kad
mūsu drēbes viscaur izmirks

tas ir kā nopirkt dzīvi tik neparasti brīvi
un lai gan esmu muļķis tad vismaz par augstu
cenu gan

mums pieder lietus pieder okeāns un tukšas ielas kā
noass es vedu tevi uz mājām
lai glābtu no plūdiem un slapjām kājām un kad mums
pietrūks spēka mēs sēdēsim
zem parka kokiem un nebaidies mums būs tik silti kā
tūkstošiem tūkstošiem kamīnu kuras

tas ir kā nopirkt dzīvi tik neparasti brīvi
un lai gan esmu muļķis tad vismaz par augstu
cenu gan

aiz aizelpotiem logiem sēž miljards pie tējas un
televizoriem
un tērgā par to kā agrāk bijis simts gadus uz zemes ka
tā nav lijis

simts gadu jau uz zemes tā nav lijis uz zemes tā nav
bijis simts gadus jau

/Mārtiņš Freimanis/

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s