stood steady as the stars

šodien tāda galīgi jocīgā diena, es jums teikšu. pēkšņi, vienā dienā, acu priekšā saradās cilvēki. cilvēki, kuri nebija redzēti gadu, divus un pat visus piecus. un vēl jocīgāk bija tajā brīdī, kad sapratu, ka tie cilvēki ir savā starpā saistīti. pazīst viens otru un katrs ir spēlējis visnotaļ neatkarīgu lomu manā dzīvē, tomēr – visiem esot saistītiem. reāli man ļoti sen nav bijis tāds filozofiskais noskaņojums, bet nu šie notikumi uzdeva, jā. tā vasara bija kolosāla! tā dzīve arī. un tā vien liekas, ka daļa no tā visa kaut kur tepat vien arī paliks. šajā, nākamajā, galīgi kolosālajā vasarā. bet tā īsti nesaprotu, kas šodien notika.

nedaudz rodas tāda sajūta, ka man, kā grāmatā “vēl vienu dienu”, ir dota iespēja vienā dienā atkal izdzīvot to, kas noticies, un varbūt pat mainīt. tas nu gan būtu interesanti, ja tā vasara nebūtu beigusies tā, kā beidzās…

Sharing tales of those we’ve lost is how we keep from really losing them.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s