tās pašas zaļās pļavas

tik daudz, ko teikt, tik maz iespēju izteikties

  • noskatījos Vanilla Sky atkal pēc ļoti ilgiem laikiem. toreiz to filmu skatoties bija pavisam citas dzīves asociācijas. tā īsti neinteresēja. bijusi nebijusi tā filma, lai arī beigās tomēr apraudājos. bet šodien… šodien noskatījos atkal un kaut kā… nu, kaut kā bija. tā sajūta, cik ļoti mēs nenovērtējam tās iespējas, kas mums ir dotas. cik ļoti nepareizi mēs vienmēr gribam vairāk. cik ļoti ātri visu pazaudējam. un tā tālāk, un tā joprojām.
  • 31.maijs! jau rīt manējie dodas prom, jau rīt ir jūnijs, jau rīt sākas vasara, jau šodien beidzās skola. nu, labi. nav īsti taisnība. nākamnedēļ vēl ekonomikas eksāmens. bet nu tad gan! :) vakar jau aizskatījos visu festivālu programmas (tiiiiiiik drīz!!!!!), kļuvu nenormāli overexcited (kā šajā pašā mirklī arī…) uuuuuun jā. vasara! vakar klausījos where is my mind un pirmoreiz pa galīgi ilgiem laikiem arī uz to dziesmu paskatījos no citas puses. try this trick and spin it! un man prātā tās pašas zaļās pļavas, pieneņu lauki, lietainās naktis, siltie rīti, ahhhhhhhh. jau klāt!
  • to be continue – ļoti plānoju tuvākajās dienās noskatīties Mr.Nobody, ar čauliniekiem apmeklēt pāris ļoti labus pasākumus, aizsākt beidzot to vasaru ar uzviju :) viss forši! mēs tur, zemāk, arī, jā, hahah

skatos uz to bildi un domāju – 12tā klase! ak un vai! :D

Advertisements

one of these

man dažreiz ir tāds prieks pašai par sevi, par tevi, par visu un neko. nu, tāds. riktīgi neizskaidrojamais, kad gribas skriet pa lietainām Rīgas ielām un darīt kkādu pilnīgu bullshit, piemēram, meklēt paklājā ietērpušos klasesbiedru (ak, vecie labie laiki)

kas man liek justies tā, kā minēts augstāk, es, šķiet, nekad neizskaidrošu, bet šīs tad nu ir tās nenormāli foršās dienas, kad dzīve tiešām liekas ne rožaina, bet kaut kāda margrietaina drīzāk

mr. big

lūk, šonedēļ sākas TĀ sajūta, ka ir vasara. skolas vairs nav, saule spīd, visi brūni. un jā – šodiena kļūst par manu labāko vai sliktāko maija dienu, jo tā vien liekas, ka beidzot (i ne nedēļa nepagāja…) būs arī matemātikas atzīmes. cerēsim uz to labāko, ko lai te vēl citu saka

tā zemāk minētā dziesma pilnīgi absolūti ir kļuvusi par manu mega giga pēdējo dienu hitu. i`m lovin it! parapapapapapaaaaa

zirgs sāks kliegt

šīs ir tās brīvdienas, kad viss ir tik nenormāli forši, ka es nevaru vien beigt domāt par to, cik ļoti daudz kas ir mainījies pēdējos gados. visi vakari @ Rock`n`Riga katru mīļu piektdienu ar jaunām grupu mīlestībām tikpat bieži un vēl nedaudz, visi tie cilvēki, kas nāca un gāja, kas liekas tik pazīstami, bet īstenībā vienkārši bija turpat, kur mēs, visi tie fanātiski skaistie vakari, kad klaiņojām pa Vecrīgu un nedarījām neko, tās skolas dienas, kad visi tik ļoti mūs ienīda, jo mums bija tik skaista dzīve

viss iet uz augšu, viss plūst un mainās un tas pārējais bullshit, jā. bet kaut kas no tiem labajiem laikiem tomēr pietrūkst. pietam – tie bija laiki, kad pirmoreiz notika tik ļoti daudz kas! un, kā teiktu Krūmijs – “pirmais pieskāriens ir neaizmirstams” :D bet, nerunājot tik banāli, vienkārši gribēju pateikt, ka bija forši un man prieks, ka bija tā, kā bija. viss jau notiek tā, kā tam ir jānotiek. un tā vien rādās, ka šis būs viens no tiem gadiem, par kuriem, tāpat kā par 2010-to, varēšu teikt – bija tiiiiiiiiiiiiiik awesome! jo ir jau arī! :)

un pēc @Miera_republikas apmeklējuma un mini koncerta, manā sirdī atkal ielija tā nenormālā vēlme būt visos tajos festivālos, uz kuriem šovasar jāpaspēj. bet nu šī jau vsp būs traki laba vasara

un jā, šie puikas tagad ir mana jaunā atkarība. dzīvajā tas bija ne-nor-mā-li! lai arī mēs ar Alisi īsti nevarējām saprast, kas tur ik pa brīdim notiek un vai tik kāds nav kko lieku salietojies :D šis mani tiešām uzrunā

eu, pēc nedēļas vasara!

dzīvot – tas nozīmē visu laiku just vēdergraizes

“Un tā paiet dzīve – jūs piedzimstat, nomirstat un starplaikā jums sāp vēders. Dzīvot – tas nozīmē visu laiku just vēdergraizes: piecpadsmit gadu vecumā tāpēc, ka esat iemīlējusies, divdesmit piecu gadu vecumā – tāpēc, ka esat nobažījušies par nākotni, trīsdesmit piecu gadu vecumā – tāpēc, ka jūs dzerat, četrdesmit piecu gadu vecumā – tāpēc, ka pārāk daudz strādājat, piecdesmit piecu gadu vecumā – tāpēc, ka vairs neesat iemīlējusies, sešdesmit piecu gadu vecumā – tāpēc, ka esat nobažījusies par pagātni, septiņdesmit piecu gadu vecumā – tāpēc, ka jums ir vēzis pēdējā stadijā. Starplaikos jūs to vien darījāt kā klausījāt vecākus, pēc tam – skolotājus, pēc tam – priekšniekus, pēc tam – vīrus, visbeidzot – ārstus.”

F.Beigbeders “14.99 Eiro”

try this trick and spin it

dažreiz vairs pat smiekli nenāk, cik ļoti vēsturei patīk atkārtoties. sākot no galīgi maziem sīkumiem, beidzot ar lielām lietām, kas tik nenormāli tracina

nē, maratonā nepiedalos un šodien pat no četrām sienām neizeju, jo beidzot daru to, ko nepaguvu pa visu gadu – mācos matemātiku! nu, labi, cik nu mācos. drīzāk – meklēju iespējas veiksmīgi sarakstīt špikerus. lai arī labākais spots jau ir izvēlēts, un tās noteikti būs manas kājas, as always

veiksmi visiem tuvākajās nedēļās, kam pārcelšanas darbi, kam eksāmeni vai nepabeigtas lietas. vēl tikai divas (vai vēl nedaudz…) nedēļas, līdz laimei pilnīgai! :) vai, tikko atcerējos, ka šogad vēl ekonomikas eksāmens jākārto… ohh, well. vasara tomēr tepat, aiz stūra, vien ir!

un jā, es palieku pie tā, ka nevajag kreņķēt un lieki domāt. visvienkāršāk tomēr ir dzīvot līdzi visam, kas notiek, un galvenais – izbaudīt!

dzīvojam harēmā

pirms ar Diānu nesākām runāt muļķības, es nemaz tādus vārdus nepazinu. bet, agrāk vai vēlāk, draugi samaitā, gribot vai negribot, skarbā dzīves patiesība

sen te nebiju piekāpusi un drošvien arī nebūtu to darījusi, ja vien mani šobrīd kaut kādi augstāki spēki nespiestu atvērt ķīmijas kladi. tā nu es, glābjoties no šī ‘pienākuma’, atzīmējos te un apsveru iespēju vēl nedēļu vai divas ķīmiju neapmeklēt, tas atrisinātu tik ļoti daudz!

bet vispār viss forši. izskatās, ka piektdien gāzīsim jumtus, as always, tas jau vien man liek starot kā maija saulītei, lai gan – kas gan neliek?!

tikko pačekoju arī sava datora bilžu krājumus… uhh, ja vien jūs zinātu :D bet labāk jau nezināt, taisnība. kas zina, varbūt arī tava seja ir manā datorā. ok, nē, šitais nebūs

lai nu kā – keep on rollin`. pēdējā laikā chaula.tv ietvaros izdodas uzzināt visnotaļ daudz jaunumu iz dzīves. atskatoties uz vakardienas tiešraidi, būs šis

p.s. es tikko pamanīju, ka youtube.com ir atgriezušies like un dislike. es biju uz brīdi apžilbusi un neko neredzēju vai viņi tiešām bija pazuduši?

p.s.2  man ļoti patīk http://ask.fm/therandomp

cough syrup

i ne pāris mēneši nepagāja, līdz ritenis ir atpakaļ uz pekām un varu sākt pilnvērtīgi dzīvot :) es ir priecīgs par visu un visiem! lepna kā pāvs, ka beidzot arī aizstaigāju līdz chaula.tv, tā vien šķiet, ka tur tiks pavadīts kolosāls laiks :)

friend with weed is better

šīs oficiāli ir kolosālākās 2012.gada brīvdienas līdz šim :) beidzot tika atklāta vasaras sezona visos iespējamajos veidos – ar Andrejsalu, ar pikniku, ar pārsauļošanos, basām kājām, ar vēliem vilcieniem, naksnīgām dejām un visu pārējo. jap, mana piektdienas un sestdienas lielā laime nav pārgājusi, pietam – ir sācies maijs un priekšā tikai divas darbadienas. izklausās, ka tā laime nekur arī nepaklīdīs ((: