true story, bro!

dzīve rutīnā ir pārāk pelēka, lai ļautu tai tādai būt. un jā – es noteikti tuvākajā laikā kļūšu par savas reliģijas sludinātāju. izdomāšu, kā jums noformulēt savu esvisuļotigribudarīt, un tad būs!

 

Advertisements

pirmdiena!

For generations, our society has said to communities like this one, “here are some teachers (but
not enough) and here is some money (but not enough) and here are our expectations (very low)
… go do your best.” Few people are surprised when this plan doesn’t work. /S.Godin/

Vienīgi garlaicība ļauj izbaudīt tagadni, taču visi tiecas pēc pretējā – […] bēg no tās ar televīzijas, kino, interneta, telefona, videospēļu vai gluži vienkārši žurnālu palīdzību. […] Dienā, kad visi būs samierinājušies ar garlaikošanos uz šīs planētas, cilvēce tiks glābta. /F.Beigbeders/

šodien ārā saulains laiks, parapapapaaaa

vakar stāvēju stacijā pie kases un teicu: “man, lūdzu, vienu līdz Inčukalnam”. pārdevēja smaida, es stāvu un nesaprotu, ko viņai vajag no manis, kāpēc viņa man nedod biļeti. ā, nu var gadīties, ka par iemeslu tam bija fakts, ka es jau atrados Inčukalnā… kam negadās

skaists laiks. skaista diena. skaista dzīve. skaisti cilvēki. bet neviens joprojām negrib ar mani Nordea maratonā skriet :/

nu ja. katram mākonim sava zelta maliņa. nebūs īstais. īsāk sakot – tāpat, tikai bez tā zelta.

ā, starp citu. ja vien šajā pasaulē ir kāds, kas grib noskatīties kādu lielisku latviešu filmu, es ar visām četrām iesaku šo

jo 81 galu galā ir 9

pa ilgiem laikiem atkal saņēmos papildināt savu playlisti, bet tā vietā uzgāju sen aizmirstus labus gabalus

šorīt, ejot uz skolu, atskanēja šī

un es atcerējos tos traki labo laikus, kad tika apmeklēti tik nenormāli daudz labi pasākumi R`n`R, piemēram. ahhh, pietrūkst man tās vietas! un jā, tas nekas, ka man tagad būtu jāpabeidz miljons tulkojumi, lai tikai jau rīt varētu aizbraukt un turpmākās dienas neko nedarīt, tā vietā es klausos veco labo mūziciņu un tik traki smaidu! šīs skaņas man tā atgādina senas, labas vasaras, ka nevar nesmaidīt :) bet nu jā. rokenrols lai paliek tiem labajiem vakariem, turpināšu dungot “when you move me everything is groovy”, hahahh. ceriet, ka man rīt būs brīvdiena un jūs šo dziesmu vairs nedzirdēsiet ;D tāpat kā “mazs kukainīt`s pa jūru peld”. paldies Alisei par tālākiem vārdiem, tagad varu dziedāt vēl apnicīgāk! :D

 

vellapēds

– Bremzes, – viņš paskaidroja, – darbojas automātiski.
– To tu vari mani nestāstīt, – es teicu. – Es gluži labi zinu, ko tās darīs instinktīvi. Braucot kalnā, šī lietiņa bremzēs riteni tik efektīvi, ka rats būs jāstiepj uz muguras. Gaiss kalna galā nāks bremzei par labu un tā negaidot atkal būs kārtībā. Braucot lejā, bremze sāks prātot, kas tā varētu būs bijusi par kaiti. Tas novedīs pie sirdsapziņas pārmetumiem un beigās pie izmisuma. Bremze pati sev teiks: “Es neesmu piemērota būt par bremzi. Es nepalīdzu šiem zēniem, es viņus tikai kavēju. Esmu lāsts, nekas vairāk.” Un, ne ar vārdu nebrīdinājusi, bremze “uzspļaus” visai šai lietai. Lūk, ko darīs bremze!

– Turies stringri, – teicis Hariss, nepagriezis galvu.
Turpratī misis Harisa nodomājusi, ka viņš saka “Lec nost.” Kāpēc viņa tā nodomājusi, to neviens no viņiem neprot izskaidrot.
Misis Harisa to iztēlojas šādi: “Ja tu esi pateicis “Turies stingri”, kāpēc gan man būtu bijis jālec nost?”
Hariss savukārt skaidro tā: “Ja es būtu gribēji, lai tu lec nost, kāpēc gan būtu teicis “Turies stingri”?”

Dž.K.Džeroms “Trīs vīri uz vellapēda”

nekas nevar būt skaistāks, kā saulainā dienā gulšņāt saulītē un lasīt tik klasiski labus darbus :) svētdienās (vai šajā gadījumā – pirmdienās, kas ir svētdienas) dzimst kaut kāda jauna elpa, pietam, ja tās ir tik skaisti saulainas kā šī

you wanna get young but you’re just getting older

joprojām neesmu īsti sapratusi, kāpēc šodien tajos 5 izvēlos no gultas, bet atcerējos vienu senu vasaru, kad mums ar Agnesi bija baigā apņēmība celties ap šo pašu laiku. kāpēc? – tas ir labs jautājums, jā. vajadzēja un viss, un kāpēc gan ne?

skaists rīts, kolosālas brīvdienas, kas atgādināja to, cik sen neesmu kreņķējusies – vispār ne par ko. savā ziņā ir forši to saprast un turpināt tāpat nekreņķējot arī dzīvot

vēl viens pēdējo dienu fenomens – esmu sapratusi, ka cilvēkus atpazīstu pēc smaržas. šodien sajutu kādas smaržas un pēkšņi atausa atmiņā fakts, ka šo cilvēku pazīstu. lai arī seju simts gadus neatcerētos, hahah. nu ja, jautri man te pēdējā laikā iet

They’ve all got their opinions but then what do they know
If you can’t go back, where the hell do you go?
Does everybody really feel as high as a kite?
Well I don’t really know if they do but they might

You wanna get young but you’re just getting older
And you had a fun summer but it’s suddenly colder
If you want a bit of love put your head on my shoulder
It’s cool