es esmu garākie, gardākie tavi smiekli

beidzot ir pienākušas tādas brīvdienas, kad var normāli piecelties un cilvēcīgi dzīvot. tā īsti pat netraucē fakts, ka aiz loga kaut kāds ziemīgais atkal iestājies
prātā jau vairs nav pavasaris, bet vasara. tiek kalti sauļošanās un pasaules visurgājēju plāni
nākamnedēļ īsā nedēļa, ceturtdien jumta rāvējs @Palladium
manā kontā vēl viens lielisks Vonnegūta garadarbs

un vispār… viss forši! (:

šonakt bija kārtējais šizīgais sapnis par atgriešanos 93. – satiku tur bijušo lv skolotāju un stāstīju viņai, ka esmu saderinājusies. visi, kā vienmēr, skatījās uz mani kā uz citplanētieti un beigu beigās uz mūsu izlaidumu atnāca tieši pieci cilvēki, pietam tas notika kkādā skapī. nu, kāpēc gan ne! ;D

Advertisements

divdesmit deviņi

šī būs tā leģendārā ceturtdiena, kad pēc dikti ilgiem laikiem sēdēšu mājās (lai arī sirdsapziņa tramda līdz Skutelim @ nabaklab aiziet…), un tomēr – leģendāra, jā. ar to, ka nemētāšos pa pasauli apkārt, pietam – tā vietā mācīšos matemātiku. tas viss ir visnotaļ neparasti, hahah. bet man pēdējā laikā ir tik ļoti iepaticies miegs, ka šo varētu biežāk piekopt (un ne jau par matemātiku es tagad runāju)

embrace a new perspective

tagad man ir divi tuvākās dzīves mērķi – pierunāt Diānu skriet ar mani maratonā (lai arī pati es 10m nevaru noskriet, bez sūdzēšanās, ka es nekad mūžā vairs negribu skriet (jo, principā, man skriet nepatīk)) un iemācīties stāvēt uz galvas

tagad, kad tas ir pateikts skaļi, nebūs vairs, kur atkāpties

ja nu vienīgi, izdzēšot šo ierakstu… -_-

 

 

 

 

 

 

 

 

 

un, jā. es nemāku stāvēt uz galvas, tāpat kā es nemāku stāvēt uz rokām, un brīnums, kā es vispār stāvēt māku…

diferencēts uzdevums

Twenty years from now you will be more disappointed with the things you didn`t do than the ones you did. So throw off the bowlines, sail away from the safe harbor. Catch the trade winds in yours sails. Explore. Dream. Discover.

M.Twain

strawberry fields forever

cik labi, ka vēl tik daudz
līdz pasaules galam!
bet mēs vēl šeit stāvam
un pasauli dalām

Image

šodien zeme smaržo pēc piena,
un pēc tikko nolijuša lietus
kāju pirksti sprūst asfalta šķirbās…

M.Freimanis

garšo pēc vasaras

es nezinu, kas jums tur par sniegiem, puteņiem un ziemu ārā. tikko pamodos, neko neredzu, tātad – nekā nav.

žirafes ir ļoti šarmanti dzīvnieki. bet saules gaismā jau viss ir šarmants…

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

par to garšu runājot… tikko @ 101 dzirdēju, ka cilvēkiem smaržas visvieglāk spēj atgādināt atmiņas, kas ir it kā aizmirstas. taisnība. bet šoreiz es kaut kā uz garšu panesos. šodien, pēc ilgiem laikiem, dzeru dārza piparmētru tēju. tā tad, lūk, arī garšo pēc vasaras. tā, riktīgi. pēc tiem siltajiem vasaru vakariem, kuros sēžu inčukalnā uz terases, skatos kā riet sārta saule un, ar grāmatu rokās, dzeru siltu tēju (:

maijpuķītēm jāpaliek

Tu aizdedzināji mežu, kurā maldījos. No uguns bēgdams, esmu izskrējis klajā laukā, kalnā… Visapkārt vizoša tāle… Eju, kur tīk. Tikai reizām vēl atskatos uz melnajiem palagiem virs meža, pa reizai vēl pielūdzu savu Glābēju. Bet augšā debess kā zila zīda, un visapkārt tīrs gaiss, un zem kājām smaržojoša zeme.

/J.Jaunsudrabiņš/

par kokiem un knaģiem

es gribu sauļoties! nu tik traki nenormāli ļoti ļoti, ka nupat kā vairs jau nevaru nosēdēt

bet ir forši

man patīk kādu minūti pavērtu muti blenzt uz cilvēku, un pēc tam dzirdēt “paldies!” par ko? par to, ka pagāju beidzot malā! :D