pirms diviem mēnešiem bija Ziemassvētki

izliecies, ka to nezināji…

aiz slimošanas bezdarbības atradu sev lielisku nodarbi – cenšos izprast fenomenu, kāpēc visās hlama bildēs man ir vienāda sejas izteiksme. gribēju jau izveidot īpašu selekciju ar šīm bildēm un jums to nodemonstrēt, bet sapratu, ka tas jau vairs vispār nav smieklīgi. ar steigu jāiegādājas jauna seja. atgādiniet man no nākamreiz, kad es atkal izdaru tā… nu jūs jau zināt, kā

īstenībā es jūtos ļoti vainīga, ka šodien neaizgāju uz skolu, jo tai čikai pa kreisi šodien ir vārda diena un man ļoti viņu gribētos samīļot un sabučot, un vēl sazin ko izdarīt, jo pēdējā laikā dikti daudz muļķību  kopā sastrādāts un ir prieks, ka tām muļķībām atrodas kompānija ;* jo vairāk – šorīt atradu bildes ar savu zilo roku pēc 6.01. un sailgojos pēc atkārtojuma, lai arī es, laikam, esmu vienīgā, kura uz to būtu gatava parakstīties :D 

pēdējā laikā vispār viss nostājies savās vietās un jo lielāks prieks, ka pēc tik ilgiem laikiem arī Zani un Agnesi atkal esmu satikusi. i ne pāris gadi nepagāja, līdz sanāca kopā kko sarunāt ;D

bet vispār – man prieks par visu un visiem. un jo lielāks prieks būs tad, ja, man pirmdien pamostoties, ārā būs iestājies pavasaris… bet tas tā, starp citu

jā, pēc īslaicīga klusuma, es atkal aiz laimes varētu aizlidot. brīvdienas tiešām noder, tas būs jāpatur prātā, hahah

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s