man, īstenībā, nepatīk sarkana krāsa

(to, kāpēc visa mana iedzīve, piemēram, maks, mati, džemperi un…. nu, viss, jā, palēnām top sarkans, es tā arī neesmu izskaidrojusi)

par cik šovakar man nepietika ar to, ka atvērās mans putras katls sarunā ar Ulriku (lasīt – uznāca “esrunāšuvisuatlikušomūžuunmanneviensneaizvērsmuti“), ka es gandrīz pārdozēju emocijas dejošanā un ka, principā, man vajadzētu skatīties the big bang theory (jo šis seriāls šobrīd ir visa mana dzīve), es tomēr izdomāju, ka man vajag publicēt vismaz daļu tās intervijas, no kuras es tā vakar “uzsprāgu”. aiz tās sajūtas “eu, šitais ir par mani!”. bieži tā negadās

Esmu pārliecināta, ka vienīgais stabilais dzīvē ir pārmaiņas, tāpēc ik pa laikam nometu veco ādu, lai ātrāk tiktu uz priekšu. Pārmaiņas ir vajadzīgas, lai attīstītos. Jūtot, ka esmu iesūnojusi drošības saliņā, pati sevi iekšēji provocēju, lai kāptu laukā no ierastās komforta zonas. (..)

Te sākas stāsts par sevis mīlēšanu. Uzskatu, ka vispirms tā ir sevis pieņemšana. Tiklīdz sāc sevi noliegt vai apbērt ar pašpārmetumiem, vairs nemīli sevi. Būtībā ir jāsvin pats savas esamības fakts. (..)

Mana lielākā dzīves kaislība ir dejošana. Tā it kā restartē, aizbrauc mājās noguris, sasvīdis, netīrs, bet jūties tik laimīgs! (..)

Nevajag histēriski kārpīties pa bedri, kad uznākusi pelēkā svītra. Tas ir laiks, kad atpūsties un uzkrāt spēkus. Un vajag skatīties tikai uz sevi, ne komentēt citus. Ja kāds nesaprot tavas izvēles, par to nav vērts uztraukties. Par padarīto jāatskaitās tikai sev.

intervija ar E. Doļģi, @ shape

vairāk prieka, mīļie cilvēki!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s