we gonna rave

gada pēdējā diena un es ir galīgi laimīgs ((:

gribas visus sakraut lielā kaudzē un samīļot, kā reiz man kāds teica. tagad tā sajūta tiešām tāda ir. pēdējā gada laikā esmu satikusi tik daudz sasodīti foršu cilvēku, nodibinājusi tik foršus kontaktus un tikusi pie tik ilgi kārotās dzīves! par to gan varu pateikties vien tiem superīgajiem cilvēkiem, kas man ir blakus. pēdējā laikā vispār ir tik daudz jaunas emocijas piedzīvotas, ka tā vien gribas turpināt sprāgt. kas, nešaubīgi, arī notiks

laimīgu!

Advertisements

101 #playlist

nekādi joki nebūs! bet, ja būs, tad tas būs pavisam nopietni…

Švāns/Terzens

par cik šobrīd, daļēji piespiedu kārtā, vienīgais, ko varu klausīties ir radio, tad nu man 24/7 (šobrīd jau veselu vienu dienu,wow ! ;D ) skan radio 101, par kuru uz brīdi biju aizmirsusi. bet, kamēr viņi tur pļāpāja un visādas gada pērles spēlēja, atcerējos tos laikus, kad 101 piedzima (tā pati skaistā 2010.gada vasara) – uuun tajā naktī es biju apņēmusies piedzīvot viņu piedzimšanu, ko arī izdarīju, klausoties, kā Grēviņš un pārējie radio frukti skaņojās līdz pat 4 rītā, ja nemaldos. bija skaisti beidzot kaut kur būt pirmajai! redzēt un dzirdēt no pašiem pirmssākumiem. patīkamas atmiņas joprojām :) atliek vien cerēt, ka radio 101 turēs buru arī turpmāk! jo tieši tajā vasarā es beidzot sāku klausīties cilvēcīgi atzīstamu mūziku un liels nopelns tajā bija arī šim radio

tad nu te ir mana mazā izlasīte no tā, kas pēdējās dienās @ 101 dzirdēts

īstenībā jau viss, kas tur skanēja bija, kā reiz, atbilstoši manam noskaņojumam

vēl viena laba dziesma, kas visnotaļ modina dzīvītei ir šī

un šodien ar prieku varu atzīt, ka, jā – nekas nestāv uz vietas. jebkuras sajūtas, notikumi, situācijas – viss, agrāk vai vēlāk, mainīsies. un ir situācijas, kad par to ir patiešām liels prieks, kā, piemēram, man šodien :)

smuka sejiņa

tā bija pirmā doma, kad sāku skatīties Restless

vēlāk smukas (nu, labi, tā jau tikai par govīm saka… ) skaistas bija arī acis, daba, domas… viss beidzās tik skaisti, ka es tik skaisti apraudājos. pēdējā laikā kkā nevelk uz tādu filmu skatīšanos. biju nedaudz ļoti apsēsta ar visādām muļķībām, pat normālas grāmatas vairs nelasīju. bet šī filma līdz ar pirmajām minūtēm riktīgi ievilka. un jau trešā tāda filma, kurā abiem galvenajiem varoņiem ir brūnas acis. is that some kind of magic? :)

patiesībā, atzīšos, ka šodien notika tas, no kā tik ilgi ļoti, ļoti baidījos – aplauzos. pēdējo… mēnesi (?) es biju pārlaimīga no papēžiem, līdz matu galiņiem. viss bija tik skaisti un tik jauki. jā, aplauzos. aplauzos, saprotot, ka ne es vienīgā esmu pasaulē un citiem arī neiet tik labi. un, jo stulbāk ir tad, kad slikti iet tuvākajiem un tu tur pilnīgi neko nevari darīt. pietam vēl neziņa, par to, kas un kā notiks, arī sagrauž. un ir tik traki, ka es par tādām lietām nevaru atklāti runāt, nesākot drausmīgi raudāt. vai nu es staigāju un tēloju zombiju, kuram nekas neinteresē, vai arī raudu tā, ka pa sienām varētu rāpot. citi, ne jau es

šitais drūmais noskaņojums lika atskatīties uz to, kas vispār manā dzīvītē noticies, tā nu izvilku no aizmirstības diskus ar bildēm no… patiešām seniem laikiem. atrodot gan tādas pērles kā 6.klases lielisko klases vakaru, mūsu paparacci laikus ar Agnesi, senas dzimšanas dienas, kā arī vēl visādas muļķības. jo vairāk sailgojos pēc vasaras, redzot tādas bildes kā šī

oooo, jā. šobrīd būtu tik labi būt tur. saulē, siltumā, blāblāblā

bet, nu labi. esam tur, kur esam. un, īstenībā, būšu galīgi laimīga arī tad, ja tik vien kā šī diena labi beigsies :) maz gan vajag, lai iemācītos novērtēt … visu

taisnība!

Pilsēta un lauki tomēr tik ļoti atšķiras. Ne jau tikai tāpēc, ka laukos var noglāsīt zemi, bet arī tāpēc, ka tur cilvēks nav vientuļš. Pilsētā gribas kaut kur iet, gribas kaut ko darīt, gribas satikt citus cilvēkus, a laukos ko? Ej viens pastaigā kaut skaļi dziedādams, un neviens tev neko nepārmet. Rīgā mēdzu pārdzīvot, ja man ir garlaicīgi, bet te tas viss šķiet ļoti dabīgi. Esi draugs pats sev, un ar to arī pietiek. Neviens pat neatceras, ka esi dzīvs. Un ko tad atcerēties? Tu taču esi laukos!

via inkognitoo

vēl es nesaprotu, kāpēc man tik ļoti iepatikusies sarkana krāsa (tik ļoti, ka agrāk es šo krāsu no sirds ienīdu, bet šobrīd tikpat stipri mīlu). varbūt pūķa gads vainīgs vai kā savādāk. īstenībā man vispār iepatīkas lietas, kas man, kā pašai likās, nekad nebūtu patikušas. skaisti. daudz ko jaunu atklāju

Saule iespīd saulesbrillēs, es miedzu acis, novēršos.

Veikalu skatlogos lūkojos, par maz man naudas, nopūšos.
Jā, es gribētu, kā es vēlētos gūt, kā man vēl nav.
Jā, es gribētu, kā es vēlētos būt Velsas princis jau.
Hahau!

Parādies, parādies, saule, kur tu noslēpies,
Laime, kur tu maldījies, nu, rādies, parādies!
Apstājies, apstājies, kas zin, kā vēl mainīsies,
kas zin, kas vēl notiksies, nu, stājies, apstājies!

Man patīk, kā ģērbjas Nick(s) Cave(s), ar kādu auto brauc Jamiroquai(s),
Es priecājos, kā izģērbjas meitenes, un es neesmu vienīgais.
Jā, es gribētu, kā es vēlētos gūt, kā man vēl nav.
Jā, es gribētu, kā es vēlētos būt Pirmās formulas pilots jau.

Hahau!

Parādies, parādies, saule, kur tu noslēpies,
Laime, kur tu maldījies, nu, rādies, parādies!
Apstājies, apstājies, kas zin, kā vēl mainīsies,
Kas zin, kas vēl notiksies, nu, stājies, apstājies!

Visa kā ir par daudz, par daudz, par daudz,
Un es maldos, es maldos.
Visa kā jau sen ir par daudz, un es maldos.

Jā, es gribētu, kā es vēlētos gūt, kā man vēl nav.
Jā, es gribētu, kā es vēlētos būt desmit gadus jaunāks jau.

Parādies, parādies, saule, kur tu noslēpies,
Laime, kur tu maldījies, nu, rādies, parādies!
Apstājies, apstājies, kas zin, kā vēl mainīsies,
Kas zin, kas vēl notiksies, nu, stājies, apstājies!

Prāta Vētra – Visa ir par daudz

vaļi, vaļi, vaļi

viss sākās ar to, ka es gribēju noskaidrot, kas tā īsti bija par dziesmu, kas man visu dienu galvā skan (šī, laikam jau vēl koncerta atskaņās), beigās ierakos latviešu mūzikas tīmekļos un atklāju tāāādas pērles. nu, tādas smieklīgās. it kā jau forši, ka latvieši ļoti tiecas uz tām virsotnēm un tā, bet nuuuu, es atvainojos, latviski dziedāt “tu mani, es tevi, tu mani cel…” un tā visu dziesmu :D lai jau, vai man žēl, bet nu biš smieklīgi

šis gan pa skaisto. pirms koncerta nemaz nebiju dzirdējusi, lai arī esmu visnotaļ liela Freimaņa radīto garadarbu cienītāja. tā, uzmundrinoši :) vismaz atcerējos arī, ka man vēl tuvākajās dienās beidzot pie Freimaņa jaunās grāmatas jātiek. tad atkal būšu vēl pārlaimīgāka kā pēdējās dienās

Ar baltiem mākoņiem
Tev nekad nepietiek
Tu vienmēr tikai ciet un ciet
Pat tad, kad debesis
Ar sauli sasildīs
Tev vienmēr šķiet, ka īstenībā līst

Tu vari, vari, vari,
Tu dari, dari, dari
Un skaļi, skaļi, skaļi,
Lai visos mostas prieka vaļi,
Vaļi, vaļi, vaļi,
Skaļi, skaļi, skaļi, 
Skaļi iekliedzās

Un rīta rasā mirdz
Tavs atspulgs palicis
Vēl vientuļāks, jo neprātīgs ir viss
Caur smaidu mākslīgo
Tu sev tik samelo
Par miera elpu, kas jau aizlido

Tu vari, vari, vari,
Tu dari, dari, dari
Un skaļi, skaļi, skaļi,
Lai visos mostas prieka vaļi,
Vaļi, vaļi, vaļi,
Skaļi, skaļi, skaļi, 
Skaļi iekliedzās

			

it was one of those moments

ja es runātu par filmām, tad runātu ilgi
ja runātu par sajūtām, tad runātu ilgi
ja runātu par ziemassvētkiem, tad runātu ilgi
un, principā, es vienkārši runāšu ilgi, so
whatever

sāksim ar to, ka šis decembris bija viens no jaukākajiem laikiem manā dzīvē (un vēl jau arī nav beidzies, khekhemmm…), sākot ar Ulrikas dzimšanas dienu, visiem mēģinājumiem, Dancīša koncertu VEFā, Ralfa koncertu, naktīm Vecrīgā, Ziemassvētkiem… skaisti! viss ir galīgi skaisti un prieks jo lielāks.. par pilnīgi visu. kas noticis vai jebkad vēl varētu notikt

šī neizskaidrojami sasodīti labā noskaņojuma ietekmē (nu, labi, īstenībā jau visam ir izskaidrojums un tā, bet nu to es pie sevis paturēšu) pēdējās nedēļas laikā es BEIDZOT esmu sākusi skatīties tās miljons filmas, kas man ir. un par viņām visām esmu tādā sajūsmā, ka ik pēc kādas noskatīšanās visai pasaulei gribas pastāstīt, cik tā filma bija skaista, skumja, smieklīga vai vēl sazinkāda. šoreiz, lai nepārspīlētu, varu vien skaistam vakaram ieteikt One Day vai Something Borrowed (šīs filmas soundtrack ir pilnīga atkarība man šobrīd -_-), jāaaaa – noskatījos arī divas šausmu filmas (ko nekad mūžā viena nebiju darījusi) – Nine dead un The Crazies. es nezinu, kas ar mani notiek, bet šobrīd es varētu noskatīties pilnīgi jebko.

labi, bija vēl kaut kas riktīgi svarīgs, ko man vajadzēja pateikt. nu, noteikti pilnīgi nekas tāds, kas vispār kādam uz pasaules, izņemot, mani interesētu, beeeeeeet… nu, aizmirsu, jebkurā gadījumā

jā, par sajūtām runājot.. nu, ar to jau, laikam, viss skaidrs. esmu galīgi laimīga un varētu pa jumtiem lēkāt, ja labi gribētu. un par to vienu brīdi… nu, ir dzīvē tādi skaisti brīži, kad vienā mirklī jūties kā zibens sperts. bija man arī tā un… lai arī mirklis ir un paliek mirklis, kā mana mamma reiz teica – sirdī vismaz paliek prieks, ka tāds mirklis bijis! :)

un man patīk šis laiks. i mean – tās divas maģiskās nedēļas, kurās mani jau trešo gadu pēc kārtas pārsteidz dežavū sajūta un notikumi. sāku pierast, nedaudz pat prieks, ka tā notiek :)

tā tās dienas paiet, funfunfun

patīk man tās skaistās piektdienas, kad visi ir tik fkn laimīgi, ka gribot nevar nesmaidīt (:

lai nu kā, pilnīgi vai skumīgi, ka šī nedēļa jau tikpat kā beigusies. likās, ka būšu riktīgi laimīga, kad tie ntie mēģinājumi un koncerts paies, bet patīk man tā padarīšana, uzreiz svētku noskaņa rodas (: vēl gan tikai mēģinājums rītrītā, vakarā Ulrikas apciemojums, tad svētdiena pa VEFu, jādomā vēl ko šovakar – kaut kā pārāk labs noskaņojums, kas dīda no krēsla celties.

un jā. vispār es gribēju kaut ko apsolīt (laikam jau sev, vairāk vai mazāk) – tuvāko gadu laikā izdošu grāmatu ar cilvēku izcilākajām pērlēm. mhm, iespējams, tu to pat neapzinies, bet es klausos! :D pa pēdējo pusotru gadu jau ir iekrājušies pāris izcili fantastisko citāti [kas pa retam arī twitterī iznirst], tagad arī no dejotājiem šo to izcilu sanāk dzirdēt ;D tā, ka būs, jā

ieskats manās izklaidēs –

Visiem ir muskuļi, tikai daži tos neizrāda.

/un tagad šokējošs moments fantastiskajiem – to neteica Bērziņš vai Raivis :D / autors – Zane P.

Kam jūs esat derīgi? – Apdrošināšanai!

/ekonomikas skolotāja

Kur Latvijā var redzēt saules paneļus? – Depo!

/Bērziņš

Go did you?

/mūsu angļu valodas klasika, šķiet, no Ralfa nākusi

– Bet tu taču palaistu grūtnieci apsēsties? – Nē! Kas tā par grūtnieci, kas nevar par sevi parūpēties?!

/Raivis

Kas man te traucē? Kāpēc viņš runā?

/matemātikas skolotāja par radio

Es arī gribētu dārzu… – Nabagiem dārzu nav.

/dialogs ar Ralfu francēzišā

Nu ko, izklaidēsimies ar ķīmijas uzdevumiņiem no grāmatas.

/domāju, ka šis nav jākomentē :D

tā mums pa to dzīvīti iet, jā

smells like teen spirit

kaut kā likās, ka baigi ātri nokusīšu šonedēļ, bet nu vēl diezgan optimistiski turos un tie, kas tās dienas padara krāsainākas, palīdz jo vairāk (: laiks skrien tiešām riktīgi ātri, joprojām sajūta, ka šodien būtu otrdiena, bet rīt ir jau ceturtdiena, tad beidzot piektdiena bez mēģinājuma, un turpinājumā hardcore mēģinājumu brīvdienas. svētdien jau koncerts. bet nu būs skaisti, jā

īstenībā šis screen shots virzienā no lejas uz augšu riktīgi labi parāda to, kā man iet pēdējās dienās. nedaudz ļoti jūku prātā, bet kaut kā ir aizgājis tā, ka vairs nevaru apstāties. un, īstenībā, pēc šīs nedēļas, tas viss tiešām pietrūks. bet tam ziemassvētku mieriņam arī jānoskaņojas, jā

ai, es nezinu. viss ir skaisti (: bišķīt gan atkal kaut kā velk uz to sajūtiņu, ka gribas adrenalīnu, nepatikšanas meklēt. bet ir labi arī tāpat

būtu gan neeeeedaudz labāk, ja es varētu saprast, kur rodas tik seksīgi vaigu kauli, kādi pāris izredzētajiem ir piešķirti … būs viela pārdomām