plūdos jāslēpjas pagrabā

(un negaisa laikā jāstāv zem kokiem) tā mēs pavadām angļu valodas. bet šoreiz ne par to.

BEIDZOT ir pienākusi diena, kurā nekas nav jādara. nu tā. galīgigalīgi nekas. tas pat ir pietiekams iemesls te kaut ko ierakstīt. sen man nebija tā gadījies. visu laiku kaut kādi bezjēdzīgi darbiņi dīdīja, skola, dejošana, vēl kaut kad pa vidu arī jāguļ un jādzīvo. īstenībā nāk man nedaudz virsū tas krahs, kad gribēšu palīst zem segas un nekad nelīst ārā. tā būs, kā reiz tad, kad apjēgšu, ka visa nākamā nedēļa jāpavada mēģinājumos + rakstot zpd, piebeidzot pēdējos kd un tam visam pa vidu vēl atrodot dzīvi. būs labi, kad zpd būs vismaz ar vienu kāju gatavs, koncerts pagājis un skola beigusies.

par tām skolas beigām runājot… šodien (īstenībā, foršā datumā :D ), tiekot pie fono biļetes, apjēdzu, cik tuvu ir tā gaidāmā vasara. un nākamais gads vispār solās būt vētrains. ne tikai tāpēc, ka lielākajai daļai pazīstamo paliek 18, gaidāmi daudzi aaaawesome pasākumi, un man tā gribās, bet arī tāpēc, ka tā būs. jo nevar jau nebūt.

Advertisements

ripojam, mazie pelmenīši

ticiet vai nē – šonedēļ pirmā advente. time`s running out. vēl šodien frančos runājām – cik nu tur daudz un jau 12.klase. pēc tam iekritīsim nepazīstamu cilvēku barā, kurā mūsu vienīgais draugs būs kāds guļošs kursabiedrs, hahah

nē, nu īstenībā skumīgi, jo ikdiena ar fantastiskajiem tiešām ir pretty much laba. šodien arī Ralfu viņa 18 sasveicām, vēlāk izklaidējāmies, ēdot makdonaldu, kamēr krājbankas karšu īpašnieki ēda siera bulciņas. tā tie pelmenīši te ripinās, jā

pārāk aizdomīgi labi viss notiekas. pietam atkal nāk virsū tas noskaņojums, kad visu gribas tik skaisti, ka traks var palikt. kaut kāda pārāk pavasarīga laime manī

 

visilgāk

sen tā nav bijis. nu, tā, ka viss ir tik skaisti un viss tik ļoti patīk. pa slimošanas laiku esmu labi atpūtusies, gandrīz gatava priekšā gaidāmajām wild brīvdienām, 18.11. svinot un iekš Ulrikas mitekļa. viss solās būt tikpat skaisti kā līdz šim, un, īstenībā, visbiežāk izteiktais vārds no manas puses (ja ne skaļi, tad vismaz domās) pēdējās dienās, viennozīmīgi, ir “skaisti”! : )

tāpat kā šī absolūti jaukā (īstenībā gribēju teikt -skaistā, bet lai nu paliek) dziesma

pietam, tieši slimojot, atklāju vēl vienu savas dzīves mazo fenomenu, kas jums galīgi neinteresē, bet man noteikti jāpasaka. vienmēr, kad sāku skatīties kādu filmu, lai vai kas tā tāda būtu, nevaru vienkārši nosēdēt un noskatīties, līdz ar to, labākajā gadījumā, vienas filmas skatīšanās izvēršas pāris stundu garumā, sliktākajā – vairākās dienās. bet sapratu, ka ir tādas filmas, kas mani kā bērnu aizrauj un tās ir multenes, šajā gadījumā Coraline. ā un vēl viena laba filma, ko, par spīti savai esnevarunoskatītiesfilmas kaitei , tomēr noskatījos – Life In A Day. tāda ļotiļotiļoti … skaista, jā. par mazajiem dzīves prieciņiem un tā

aaa, vēl atcerējos, ka nesen sev devu pāris solījumus, attiecībā uz cilvēkiem, aktivitātēm un dzīvīti kā tādu, un šodien ar lielu gandarījumu ievēroju, ka lēnām pie solījumi arī pildās. iespējams, tas ir galvenais mans vissirtikskaisti noskaņojuma iemesls : )

šodien arī biš nostaļģiskais noskaņojums uznāca – izraku bildes no 11.11.10 un 18.11.10 – sweet memories, jā ((: nozaudētie cimdi un “jaunie draugi”, hahah. visādi mums gājis un, lai arī kā nebūtu, prieks par tādām atmiņām

vafeļu torte

vienmēr pie Tevis kāds nāks un kāds no Tevis aizies. vienmēr kāds paliks. vienmēr, kamēr dzīvosi, tu centīsies gūt laimi, varbūt tā arī nekad neuzzinot, kas ir laime un kādu to vēlējies gūt. vienmēr kaut kur blakus vai tālu būs cilvēks, kas Tevi gaidīs. Tev tikai šis cilvēks jāatrod. Tev tikai pie šī cilvēka jāaiziet. Tu kaut vienreiz dzīvē pateiksi “es Tevi mīlu”. Tev kaut vienreiz dzīvē pateiks “es Tevi mīlu”. vienmēr, kamēr dzīvusi, Tu būsi cilvēks – tāds, kāds tu esi.