zālīte truša dvēselei

jā, nekā savādāk es šo ierakstu vienkārši nespēju nosaukt. tāpat kā Alisēns šodien redzēja bērnišķīgu prieku manās acīs, kad beidzot iegādātu to nežēlīgimantikļotiilgikāroto grāmatu, tā jūs tagad cietīsiet no mana prieka, jo kādu laiciņu mana pasaulīte griezīsies tikai ap Freimani. kaut kur taču ir jānoslēpjas

Aizveru acis un apstājos,
kad it viss
mulsums ap mani ir sastindzis, atlūzis.
Pastāstiet man kā nokavēt
brīdi, kad visu var pazaudēt,
kā lai no krūtīm
tad izceļ to lietu,
lai netraucē.

Dodied
man sirdi no mākoņiem,
prātu no ūdens un aktvariem.
Acis - no sniega. Vārdus zālē paslēpiet,
lai varu tevi nepazīt.

Divreiz par lēnu es aizmirstos,
kad jau viss.
Rīts pat no manis ir aizmucis, izgaisis.
Pastāstiet kā, lai aplaudē
sev, ja man klusums jāspelē?
laiku pa laikam es dzirdu, kā tu
mani nospēlē
Es laikam esmu pazudis,
kaut kur starp jūrām izmircis
un tas vis,
kas man no sevis atlicis
aaaaaa, nē. šis nav viss, kur es slēpjos. vēl taču tā smukā britu sejiņa
Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s