par Čaku runājot…

nē, šoreiz ne mūsējo Čakuci smieklīgajā treniņtērpā, bet gan A.Čaku. daža laba atgādināja to skaisto tekstu, ko izlasīju Čaka dzejoļu grāmatā “dvēsele kabatā” (nosaukums jau vien pasaka, ka grāmata ir awesome). tad nu jā, tas teksts, kas grāmatā kā komentārs minēts (Ziedoņa vārdi, starp citu)

Čaks bija eņģelis. Viņam bija sava paradīze. Kur smakoja, lamājās, mīlēja un kāvās, kur mudžēja tarakāni, viņš sēdēja uz trotuāra, kājas renstelē, un bija eņģelis. Čaku nekas nevarēja sabojāt. Ne trūkums, ne rupjība, ne pērkamība, ne pārdodamība. Čaks bija eņģelis par spīti. Par spīti visiem eņģeļiem tur augšā un smirdoņai lejā. Viņš sēdēja renstelē un svilpoja.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s