forever young

sasolījos šodien, sēžot ar Alisi @ yoyooo , ka aiziešu mājās, klausīšos šo dziesmu un ķeršos klāt tai zālītei truša dvēselei. tagad līdz tam esmu nonākusi, bet vēl mirkli pirms, gribas pateikt, kādu smaidu man šī dziesma izraisa. tādu, skumjo. bet tā tā dzīvīte paiet, neko darīt

Advertisements

zālīte truša dvēselei

jā, nekā savādāk es šo ierakstu vienkārši nespēju nosaukt. tāpat kā Alisēns šodien redzēja bērnišķīgu prieku manās acīs, kad beidzot iegādātu to nežēlīgimantikļotiilgikāroto grāmatu, tā jūs tagad cietīsiet no mana prieka, jo kādu laiciņu mana pasaulīte griezīsies tikai ap Freimani. kaut kur taču ir jānoslēpjas

Aizveru acis un apstājos,
kad it viss
mulsums ap mani ir sastindzis, atlūzis.
Pastāstiet man kā nokavēt
brīdi, kad visu var pazaudēt,
kā lai no krūtīm
tad izceļ to lietu,
lai netraucē.

Dodied
man sirdi no mākoņiem,
prātu no ūdens un aktvariem.
Acis - no sniega. Vārdus zālē paslēpiet,
lai varu tevi nepazīt.

Divreiz par lēnu es aizmirstos,
kad jau viss.
Rīts pat no manis ir aizmucis, izgaisis.
Pastāstiet kā, lai aplaudē
sev, ja man klusums jāspelē?
laiku pa laikam es dzirdu, kā tu
mani nospēlē
Es laikam esmu pazudis,
kaut kur starp jūrām izmircis
un tas vis,
kas man no sevis atlicis
aaaaaa, nē. šis nav viss, kur es slēpjos. vēl taču tā smukā britu sejiņa

par Čaku runājot…

nē, šoreiz ne mūsējo Čakuci smieklīgajā treniņtērpā, bet gan A.Čaku. daža laba atgādināja to skaisto tekstu, ko izlasīju Čaka dzejoļu grāmatā “dvēsele kabatā” (nosaukums jau vien pasaka, ka grāmata ir awesome). tad nu jā, tas teksts, kas grāmatā kā komentārs minēts (Ziedoņa vārdi, starp citu)

Čaks bija eņģelis. Viņam bija sava paradīze. Kur smakoja, lamājās, mīlēja un kāvās, kur mudžēja tarakāni, viņš sēdēja uz trotuāra, kājas renstelē, un bija eņģelis. Čaku nekas nevarēja sabojāt. Ne trūkums, ne rupjība, ne pērkamība, ne pārdodamība. Čaks bija eņģelis par spīti. Par spīti visiem eņģeļiem tur augšā un smirdoņai lejā. Viņš sēdēja renstelē un svilpoja.

vēl tikai tanki

skatos filmu, par kuru iesākumā likās – nekad nenoskatīšos (nē, nav tā pati, ko 3 dienas skatījos ;D ) – Happiness. par to, cik ļoti saistītas ir cilvēku dzīvītes. īstenībā ļoti, ļoti lika aizdomāties, ka tā arī ir

šim vakaram, ja vien līdz Ulrikai neaizbraukšu, paredzēta Džonas dienasgrāmata. oooo, jāāā, tā būs riktīga klasika. kā reiz – piemērota manam noskaņojumam. bet pozitīvā nozīmē. un tos vistas stilbiņus ar saldējumu arī kkad izmēģināšu ..

bet tagad gan galvā visu laiku skan tanki. patiesi

āāā, un tā filma, par kuru vakar twitterī teicu,ka 10x noskatījos treileri un man pietika. nepietika gan, noteikti ieplānošu savā playlistē

vispār jā. šajās brīvdienās es, kā jau visiem sasolījos, beidzot kaut ko skatīšos (par ēdienu un miegu, protams, neaizmirstot)

confession

Ray LaMontagne – I Still Care For U

…un tomēr tagad es domāju – cik daudz apkārt laimīgu cilvēku. vieni. bet tie, kas nav vieni… kā viņiem tas sanāk? uzticība? jā, laikam gan. līdz ar to nonākam pie tā, ka pati vien vainīga. tomēr – ko sirds lika, to darīju. iebraucu purvā. tik un tā man saka – klausies sirdī. klausos. bet viņa man tik daudz saka, ka esmu nonākusi haosa vidū. vajag? nevajag? gribu? negribu? nožēlošu? nenožēlošu? dažreiz, lai arī cik banāli neliktos, gribas teikt tikai to, ka man vajag laiku. mēnesi, pusgadu… varbūt vairākus gadus. man vajag laiku, līdz būšu gatava daļu savas dzīves atdot kādam citam. īstenībā tur arī tā sāls slēpjas. vienīgā problēma – cik ilgi to turēju sevī…

īstenībā, gadās aizdomāties – vai tik tās problēmas, kas man uzmākušās tagad, kad daru, ko gribu, nav zīme, ka tā tomēr nebija pareizā izvēle…

“dari, ko sirds liek”. tik viegli pateikt… bet varbūt tas, ka es nezinu, ko man tā sirds liek, nozīmē, ka neviens no maniem variantiem šajā reizē nav pareizais?

things i love in winter?

je n’aime pas tout le monde, j’aime ma vie

es, īstenībā, šodien sapratu tādas sīkas, bet ne mazsvarīgas lietiņas. reāli es visu laiku esmu tik apmāta ar … visu, ka nepamanu neko, un tikai meklēju. kaut ko, kaut kur, kaut kā. bet nu, lieki, jā

ā, bet par to ziemu es sāku tāpēc, ka iekritu tumblr`ā un sapratu, ka viss sāk grozīties tikai par un ap ziemu. savā ziņā forši. silti džemperi, sveces, sniegs… nu, tā, pa skaisto. par to aukstumu un tumsu vēlāk

bet šis, srsly, made my day

btw, šī ir riktīgi nice lapa – http://perfectbucketlist.tumblr.com/ & winter variants http://thingsiloveaboutwinter.tumblr.com/